RĪGA, 15. maijs – Sputnik. Lietuvas bijušais premjerministrs Aļģirds Butkēvičs uzskata, ka Lietuvas valdība nepietiekami aktīvi piedalās pasākumos Ķīnā, lai panāktu tranzītu no Ķīnas cauri Baltijas valstij, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz The Baltic Course.
Intervijā LRT Butkēvičs pastāstīja, ka uz Ķīnu dosies delegācija ar vicepremjeru priekšgalā. Vizītes ietvaros Ķīnu apmeklēs Satiksmes un sakaru ministrijas, Klaipēdas ostas, Lietuvas dzelzceļa un citu uzņēmumu pārstāvji. Taču, pēc Butkēviča domām, delegācijas līmenis nav pietiekams.
Pēc viņa domām, Pekina pievērš uzmanību tikai valstu vadītāju un vismaz premjerministru vizītēm, bet pret pārējiem ierēdņiem attieksme ir vēsa.
Politiķis uzskata, ka Pekinai varētu rasties iespaids, — Viļņa atkāpjas no vienošanās. Taču, spriežot pēc visa, arī Ķīnas valdība neievēro gluži visas vienošanās. Ķīnas China Merchants Group atvēra Lietuvā divus birojus, taču viens no tiem jau ir slēgts.
Nesen Igaunijas loģistikas kompānijas GTS Express meitasuzņēmums un Ķīnas dzelzceļa kompānija Xian International Inland Port Multimodal Transportation parakstīja sadarbības līgumu. Saskaņā ar to no jūnija vilciens sāks kursēt starp Siaņas pilsētu Ķīnā un Mugas ostu Igaunijā.
Lietuva šajā jautājumā nav guvusi panākumus – no ieplānotajiem 15-20 tranzīta vilcieniem Lietuvā ieradušies tikai pieci. Klaipēdas jūras ostas direkcija un Lietuvas dzelzceļš informēja, ka Ķīnas un Igaunijas vienošanās ir tikai memorands, un Viļņa ar Pekinu tādus parakstījusi desmitiem, taču reālu pārvadājumu tuvākajā nākotnē nebūs.
Pēc Butkēviča domām, galvenais Lietuvas konkurents ir nevis citas Baltijas valstis, lai arī zināms risks pastāv, bet gan maršruts Ķīnas vilcieniem Polijā caur Brestu Baltkrievijā. Šī tranzīta koridora attīstību ietekmē arī Krievijas viedoklis, kuras teritorijā atrodas maršruta lielākā daļa. Cerības uz to, ka Ķīnas gatavās produkcijas tranzīts ies cauri Klaipēdas ostai, jau ir sabrukušas.
Taču ostas direkcija informēja, ka tikšanās ar potenciālajiem partneriem Ķīnā tiek notiek vairākas reizes gadā, pērn kravu apgrozījums ar ĶTR sastādījis 1,4 miljonus tonnu. Lietuvas dzelzceļš cer saņemt vairākus Ķīnas konteineru vilcienus mēnesī saskaņā ar vienošanos ar operatoriem UTLC un RTSB.
