Vai nu kariņa spēle, vai gatavošanās īstam karam. Vienā rāvienā skaidrībā netiksi. Taču ir vērts pievērst uzmanību. Ņemt vērā, tā sakot, pašreizējā ģeopolitiskās un militārās plānošanas darbos. Krievu valodas nesēji ASV ir ļoti ieinteresējuši kompetentas militāri politiskās struktūras. Kongress uzdevis Pentagona vadītājam Džeimsam Metisam sagatavot ziņojumu par speciālistiem ASV armijā, kuri prot runāt, lasīt un rakstīt krievu valodā. Starp citu, arī ķīniešu un korejiešu valodās.
Nākamgad monitoringam pat tiks atvēlēti līdzekļi no budžeta. Nē, tās nav raganu medības, kā šķiet pirmajā acu uzmetienā. Sak, ja proti krievu vai ķīniešu valodu, tātad tu esi Kremļa vai Pekinas aģents. Vai atbalstītājs, vai potenciāli bīstams no no ideoloģiskā viedokļa.
Problēmu rada tas, ka kvalificēti speciālisti ar svešvalodu zināšanām ir grūti atrodami. Tostarp arī militāro profesiju vidū. Tas, protams, liek izvērtēt ASV izglītības kvalitātes līmeni.
Varētu domāt, ka tas ir ļoti nepieciešams — mācīties iespējamo pretinieku, turklāt vēl senu pretinieku valodu. Taču c'est la vie. Šķiet, poliglotu skaits ASV armijā nav liels.
To ir pavisam maz. Toties valstij rodas aizvien vairāk pretinieku, kuru spēki aug augumā. Tāpēc dažkārt karavīriem un virsniekiem nākas mācīt to pašu krievu valodu ar bērnu ābeču palīdzību. Šo trūkumu apņēmušies labot varasvīri un Pentagons. Turklāt, — rēķinoties ar ilgstošu perspektīvu.
Protams, tas ir skaidrs: ienaidnieks ne tikai jāpazīst sejā, vēl arī jāsaprot, par ko viņš runā. Ne velti taču pērn ASV Jūras kara spēkos tika meklēts apakšuzņēmējs — kompānija, kas varētu radīt sociālo tīklu, mediju un blogu monitoringa dienestu krievu, vācu, franču, spāņu, japāņu un vairākās citās valodās. Tiesa, vāciešus, frančus un japāņus būtu grūti ieskaitīt Vašingtonas ienaidnieku kategorijā. No otras puses, sabiedrotie taču arī var nodot, organizēt kaut kādu kaitniecisku ķecerību. Tāpēc pirms dažiem gadiem izcēlās skandāls par to, ka amerikāņu specdienesti noklausās Eiropas valstu vadītāju un autoritatīvu politiķu sarunas. Saskaņā ar principu: netici vārdiem, neuzticies un bieži pārbaudi.
Vēl vairāk, amerikāņi aizvien biežāk pārdomā, kādas sekas varētu nest kodolsadursme ar Krieviju. Šai tēmai veselu grāmatu veltījis Džordžtaunas universitātes profesors Metjū Kronigs. Viņš cenšas pamatot ASV stratēģiskā pārākuma nepieciešamību.
Kronigs prognozē, ka pirmā uzbrukuma rezultātā Maskava iznīcinās 131 ASV pilsētu, kas nesīs 70 vai pat 80 miljonus upuru. Krievijas otrais trieciens ar noteikumu, ka daļa tās arsenālu tiks iznīcināti pretuzbrukumā, novedīs pie 28 miljoniem bojāgājušo un 11 pilsētu sagraušanas. Lai tā nenotiktu, Štatiem ir jāsaglabā un japavairo kodolieroču potenciāls, secina autors, jā jau tas bija gaidāms.
Jūs teiksiet: militāriska literatūra, Pentagona pasūtījums? Kas to lai zina. Atliek tikai noskatīties Holivusas jaunākās filmas, lai saprastu: visai sabiedrībai vēl joprojām tiek uzspiesta doma par iespējamo kodolsadursmi ar Krieviju, kas visbiežāk tiek zīmēta melnos toņos. Jāpiebilst, ka doma tiek uzspiesta visai sekmīgi.
Arī armija jau reālā plaknē gatavojas konfliktam vienā vai otrā sfērā. Precīzāk sakot, vienā un otrā sfērā. Citādi būtu grūti paskaidrot, piemēram, kāpēc amerikāņu jūras kājnieki nesen Norvēģijā apguva kaujas skarbas ziemas apstākļos. Jādomā, runa ir par ziemu Krevijā. Kādu tad vēl? Ne jau Ķīnā, un pat ne Korejā. Tātad propaganda, kara mašīna un politiķi darbojas roku rokā. Un visi vērīgi skatās tēmēklī Krievijas virzienā. Ja saskatīs tajā vāju pretinieku, gaidāma nelaime. Tāds jau ir anglosakšu raksturs. Tāpēc Maskavai nav citas izvēles, kā vien audzēt militāros spēkus.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
