RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Latvijas dziedātājs Intars Busulis atbildējis kritiķiem, kuri pauduši neapmierinātību ar to, ka Uzvaras dienā sociālajos tīklos viņš publicējis savu fotogrāfiju pie ēkas ar plāksnīti "9. maija iela". Mūziķis paziņojis, ka nevēlas kurināt naidu, bet 9. maijā "jāsēro, nevis skaļi jāuzvedas", raksta rus.tvnet.lv.
Telekanāls ziņoja, ka raidījuma Bez tabu redakcija saņēmusi vairākas vēstules, kurās sociālo tīklu lietotāji pauduši sašutumu ar Intara Busuļa Instagram publicēto fotogrāfiju, kurā viņš pozē pie 9. maija ielas plāksnītes.
Pats mūziķis, ar kuru sazinājās žurnālisti, paskaidrojis, ka 9. maija iela atrodas Talsos, un viņš neredz neko sliktu šāda uzņēmuma publikācijā sociālajos tīklos Uzvaras dienā.
"Šodien ir 9. maijs, kad lai vēl lieku šo bildi? 7. vai 11. maijā? Man 9. maijs nav svētki, tās man drīzāk ir sēras. Vēsturi raksta uzvarētāji. Negribu kurināt naidu ne pret krieviem, ne latviešiem. Karš ir viens vienīgs zaudējums. Mira ļoti daudzi cilvēki. Būtu jāsēro, nevis skaļi jāuzvedas," — uzsvēra Busulis.
Oficiāli 9. maijā Latvijā nesvin Uzvaras dienu, šajā dienā valstī tiek atzīmēta Eiropas diena. Tieši šajā dienā 1950. gadā izskanēja doma par Francijas, Vācijas un citu Eiropas valstu ogļu un tēraudlietuves rūpniecības apvienošanās nepieciešamību, lai aizsargātos no iespējamiem Trešā pasaules kara draudiem.
1985. gadā 9. maija datumu oficiāli atzina par Eiropas dienu, tā tiek atzīmēta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un parāda draudzīgas vienotības iespējas pat to valstu starpā, kas reiz karojušas savā starpā. Pēc iestāšanās ES 2004. gadā Eiropas diena kļuva par valsts svētkiem arī Latvijā.
Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena Latvijā, tāpat kā Rietumeiropas valstīs un ASV ir 8. maijs. Tas saistīts ar atšķirīgiem datumiem, kuros saņemta ziņa par kara beigām. Neskatoties uz padomju valdības puses ieteikumu pagaidīt ar paziņojumu par vāciešu kapitulāciju līdz Bezierunu kapitulācijas akta parakstīšanai Berlīnē, 8. maijā britu premjers Vinstons Čērčils uzstājies BBC ar runu "Pasaules kara beigas Eiropā".
Akts par bezierunu kapitulāciju tika parakstīts Berlīnes priekšpilsētā 9. maijā pāri pusnaktij pēc Maskavas laika, lai gan Berlīnē vēl bija 8. maijs. Laika starpība starp Maskavu un Berlīni 1945. gada pavasarī sastādīja divas stundas.
