RĪGA, 7. maijs — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Pat tagad 73 gadus pēc kara beigām Latvijas mežos un laukos atrodamas neapbedītas abu armiju kareivju mirstīgās atliekas. Padomju karavīrus visbiežāk apbedī Ropažos. Pārapbedīšanas ceremonija notiek reizi gadā. Šogad apglabāti 240 karavīri, kuru vidū astoņus izdevies identificēt.
Meklētāju nodaļas "Leģenda" dalībniece Regīna Ločmele-Luņeva pastāstīja, ka vienība atradusi piecus apbalvojumus: Slavas ordeni, Sarkanās Zvaigznes ordeni un trīs medaļas par drosmi. Ar to palīdzību identificēti trīs cilvēki. Vienam no viņiem piederēja trīs no atrastajiem apbalvojumiem. Tas bija Aleksejs Bodrins no Samaras apgabala. Viņš sāka karot 1941. gadā, un 1945. gada aprīlī, kad viņš pazuda bez vēsts, viņš bija tikai 23 gadus vecs. Pēdējo vēstuli mātei viņš uzrakstīja martā.
Meklētāju nodaļas "Leģenda" vadītājs Tālis Ešmits pastāstīja Sputnik, ka ik gadus izdodas atrast 180-300 padomju karavīrus un aptuveni tikpat lielu skaitu nacistiskās Vācijas pusē karojušo. Atrodas arī citu karu dalībnieki – ik gadus aptuveni simt Pirmā pasaules kara dalībniekus un pat citu gadsimtu kareivjus. Meklētāji ar politiku nenodarbojas, nedala kritušos labajos un sliktajos. Katrs karā kritušais ir pelnījis kapa vietu un piemiņu. Tieši par ceturtdaļu samazinājās Latvijas iedzīvotāju skaits pēc Otrā pasaules kara. Latvieši karoja abās armijās un krita cīņās līdzās svešzemniekiem, un viņiem visiem kaut kur tālu prom palikusi ģimene.
Apglabāti ar savu vārdu
Ropažos apglabātos kareivjus atradušas nodaļas "Leģenda", "Ordenis", "Patriots", "Venta". Lielākā daļa atrasto kareivju paliks nezināmi, tikai astoņi viņu vidū ir identificēti. Pie tam šo astoņu vidū seši minēti dažādu brāļu kapu sarakstos.
Kā tas noticis? Vienkārši: pēc kara palika liels skaits mazu brāļu kapu. Pirmajā gadu desmitā pēc kara Kurzemes katla vietā brāļu kapi tika palielināti trīs reizes. To veica vietējās komunālās saimniecības – tās algoja vietējos zemniekus un maksāja par pārapbedījumiem. Par katru uz brāļu kapiem atvesto kareivi maksāja naudu. Taču ne visi tika atrakti un pārapbedīti. Meklētāji regulāri pārbauda "likvidēto" brāļu kapu vietas, kurās joprojām atrodami kareivji. Tā notika arī šogad Kurzemē netālu no Pampāļiem.
Regīna Ločmele-Luņeva pastāstīja, ka liels apbedījums atrasts netālu no ceļa, kur sākās rekonstrukcijas darbi. To laikā tika atrastas cilvēku mirstīgās atliekas. Celtnieki izsauca policiju, tiesībsargi vērsās pie "Leģendas". Noskaidrojās, ka šajā vietā pirms 15 gadiem atraktas 140 kareivju mirstīgās atliekas. Tolaik tika identificēti trīs bezvēsts pazuduši cilvēki. Šogad otrpus ceļa atrasti 145 sarkanarmieši.
Meklētāji pārdomāja, ka arī zem ceļa varētu gulēt kareivji. Patiešām, kontrolrakums apliecināja, ka mašīnas jau ilgus gadus braukā pa cilvēku mirstīgajām atliekām un aizgājēju dvēselēm nav miera. Ločmele-Luņeva piebilda, ka patlaban meklētāji izrok zem ceļa gulošos Otrā pasaules kara dalībniekus.
Kur pazūd kapi
"Leģendas" komandierim Tālim Ešmitam ir 1945. gada karte, kurā apzīmēti brāļu kapi šajā rajonā, kuri 1949. gadā mistiski pazuduši. Tagad noskaidrojās, ka kapi nav pagaisuši un kareivjus neviens nav pārapbedījis. Vienkārši kapi apauguši ar zāli, pārvērtušies par lauku, cauri kuram izbūvēts ceļš.
Ločmele-Luņeva pastāstīja, ka agrākajos kapos, kuros, saskaņā ar dokumentiem, neviena nav, daļa kareivju palikuši, vai pat visi guļ kā gulējuši. Viens šāds apbedījums atrakts pirms trim gadiem Deģu mājās. Tur bija divi grāvji, 117 cilvēki. Un trešā daļa vārdu, ko meklētājiem izdevies identificēt, dīvainā kārtā izcirsti akmenī Priekules brāļu kapos. Desmitiem gadu bojāgājušo vārdi bija lasāmi uz obeliska kapos, bet viņi paši gulēja laukā.
Viņa skaidroja, ka kapsētu krāpšanās gadījumi ir plaši izplatīti. Arhīvu datos sākotnējos brāļu kapos (no kuriem, pēc dokumentiem, visi kritušie pārvesti uz citiem kapiem) apglabāti 10 karavīri, taču tikai trīs vai četri pieminēti lielajos apbedījumos. Neviens nezina, kur pazuduši pārējie. Neviens nevar minēt, cik kareivji vēl guļ Latvijas zemē.
"Nezināmais kareivis ir simbols, kas apvieno visus, kuri atdevuši savu dzīvību par savas tautas brīvību un neatkarību, — teica Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgēņijs Lukjanovs pārapbedīšanas ceremonijā. – Katra tauta zina un godā nezināmo kareivi. Gan Maskavā, gan Parīzē ir viņam veltīti pieminekļi. Ļoti daudzas ģimenes līdz šim laikam nezina, kur apbedīts viņu priekštecis vai radinieks. Tāpēc nezināmo kareivi tur pat lielākā godā nekā zināmo. Uz tādiem kapiem vienmēr ir ziedi, nenodziest sveces. Pārāk daudzus apvieno šīs sāpes."
