RĪGA, 4. maijs — Sputnik. Pēc Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas sacītā, Latvijas jauno cilvēku paaudzei pienācis jau laiks saprast, ka viņi vairs nevar dzīvot tā kā Padomju Savienībā. Par to Vīķe-Freiberga pastāstīja LNT telekanāla raidījumā "900 sekundes", vēsta Baltnews.lv.
Tāpat bijusī Latvijas prezidente atzīmēja, ka šodien cilvēki aizgājuši tik tālu, ka zaudējuši saikni ar realitāti un vairs nevar tikt skaidrībā, kas patiesībā notiek šajā pasaulē. Pie visa vainīgas, pēc Vīķes-Freibergas domām, "tā dēvētās fake news".
Kā piemēru bijusī prezidente minēja situāciju ASV, kad vienas ģimenes locekļiem ir pretēji uzskati attiecībā pret šīs valsts prezidentu, un, ka pastāv ģimenes, kurās radinieki nespēj normāli sarunāties viens ar otru.
Atbildot uz jautājumu par mītiņiem un protesta akcijām par krievu skolu aizstāvību Latvijā, Vīķe-Freiberga paziņoja, ka neuzskata, ka šādi pasākumi var kaut kādā veidā apdraudēt Latvija valsti, taču atzīmēja, ka ir vīlusies cilvēkos, kuri iziet ielās, un jauno Latvijas iedzīvotāju paaudzē kopumā.
Bijusī prezidente pateica, ka cerēja uz to, ka jaunā paaudze, kura izaugusi neatkarības gados, spēs saprast, ka Latvija, sākot ar neatkarības atjaunošanas brīdi, pārstājusi būt par Padomju Savienību, vēl jo vairāk tāpēc, ka šie cilvēki paši izvēlējās palikt uz dzīvi tieši šajā valstī.
Vīķe-Freiberga tāpat paziņoja, ka sen ir pienācis laiks saprast, ka pēc PSRS sabrukuma cilvēki Latvijā vairs nevar dzīvot tādā par veidā, kādā, iespējams, dzīvoja viņu vecāki un vectēvi ar vecmāmiņām pēckara gados, kā iekarotāji to varēja darīt.
"Es cerēju, ka jaunā paaudze to pilnībā sapratīs," uzsvēra bijusī prezidente.
Vaira Vīķe-Freiberga ir pirmā neatkarīgā Latvijas sieviete-prezidente. Viņa kļuva par valsts vadītāju 1999. gada 8. jūlijā, savukārt 2003. gada 20. jūnijā tika ievēlēta atkārtoti, būdama vienīgā izvirzītā kandidāte, un ieņēma prezidenta krēslu līdz pat 2007. gada 7. jūlijam, kad šajā amatā viņu nomainīja Valdis Zatlers.
Pēc savas ievēlēšanas prezidenta amatā Vīķe-Freiberga pat grasījās mācīties krievu valodu, skaidrojot šādu apņemšanos ar vēlmi būt tuvākai Latvijas krievvalodīgajiem vēlētājiem. Taču 2011. gada aprīlī Vīķe-Freiberga atzinās, ka motivācijas mācīties krievu valodu viņai pazuda pēc 2004. gada skolu reformas, kad krievu jaunieši izgāja ielās un pateica, ka viņiem ir pārāk grūti mācīties latviešu valodā vēl vienu mācību priekšmetu.
