RĪGA, 2. maijs – Sputnik. Saskaņā ar pēdējo Stokholmas Starptautiskā miera problēmu izpētes institūta (SIPRI) atskaiti, pasaules militārie izdevumi 2017. gadā sastādīja astronomisku summu 1,739 triljonu dolāru apmērā, un gada laikā palielinājās par 1,6%, vēsta Sputnik Igaunija.
Pēc samērā nemainīgiem izdevumiem periodā no 2012. līdz 2016. gadam kopējie globālie militārie izdevumi atkal pieauguši 2017. gadā, tiek atzīmēts pētījumā.
"Augsto militāro izdevumu tendence izraisa nopietnas raizes. Tas iedragā mierīgo konflikta risinājumu meklējumu iespējas visā pasaulē," — komentēja datus SIPRI Vadītāju padomes priekšsēdētājs Jans Eliasons.
2017. gadā militārie izdevumi sastādīja 2,2% no iekšējā kopprodukta (IKP) pasaulē, jeb 230 ASV dolārus uz katru cilvēku. Izdevumu palielinājums skaidrojams ar ievērojamu Āzijas un Okeānijas un Tuvo Austrumu valstu, tādu kā Ķīna, Indija un Saūda Arābija izdevumu palielinājumu.
Āzija apbruņojas un pārbruņojas
Ķīna, kurai ir otrs lielākais militārais budžets pēc ASV, 2017. gadā palielinājusi savus izdevumus par 5,6% līdz 228 miljardiem dolāru, tādējādi saglabājot pēdējo desmitgažu tendenci. Ķīnas izdevumi pasaules militāro izdevumu daļā pieauguši no 5,8% 2008. gadā līdz 13% 2017. gadā.
Indija iztērēja militārām budžetam 63,9 miljardus dolāru, palielinot to gada laikā par 5,5% salīdzinājumā ar 2016. gadu, bet Dienvidkorejas izdevumi palielinājušies par 1,7% — līdz 39,2 miljardiem dolāru.
Saūda Arābija krasi palielināja militāros izdevumus – līdz 69,4 miljardiem dolāru, kas padarīja to par trešo militārā budžeta ziņā Stokholmas Starptautiskā miera problēmu pētījumu institūta reitingā, pastumjot Krieviju uz ceturto vietu.
Krievija samazina militāros izdevumus, NATO valstis tos palielina
2017. gadā Krievija, tieši pretēji, samazinājusi savus militāros izdevumus, pirmo reizi kopš 1998. gada – līdz 66,3 miljardiem. Saskaņā ar SIPRI datiem tas ir par 20% mazāk nekā 2016. gadā. Komentējot skaitļus, centra eksperts Simons Vezemans atzīmēja, ka "militārā modernizācija paliek par Krievijas prioritāti, taču militāro budžetu ierobežo ekonomiskās problēmas, ar kurām valsts saskaras kopš 2014. gada".
Krievijas fonā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis rīkojas tieši pretēji – aktīvi palielina militāros budžetus. Centrāleiropā šis pieaugums sastādījis 12%, Austrumeiropā – 1,7%. "Daudzas šo reģionu valstis ietilpst Ziemeļatlantijas NATO blokā un piekrita militāro izdevumu palielināšanai," — atgādināja Centrā.
Kopumā 2017. gada laikā NATO dalībvalstis iztērēja militārajiem izdevumiem 900 miljardus dolāru, kas pārsniedza 52% no visiem pasaules izdevumiem.
