RĪGA, 29. aprīlis — Sputnik. Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pastāstīja, kāpēc Latvijai dara raizes Krievijas neveiktās raķešu šaušanas, par drošību valstī, bruņojuma iepirkumu un militārajiem pasūtījumiem vietējiem uzņēmumiem. Ministrs sniedza interviju programmai "Darbojošās personas" Latvijas radio 4.
Zīlēšana kafijas biezumos
Latvijas Aizsardzības ministrija vēl joprojām zīlē, kāpēc Krievija rezervējusi gaisa telpu Baltijas valsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā mācību vajadzībām, taču Latvijas BS nav fiksējuši raķešu startus. Tas rada bažas, uzskata Bergmanis.
Krievijas Bruņotie spēki divreiz informēja Latviju par nodomu organizēt raķešu mācības Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā un šim nolūkam rezervēja gaisa telpu laikā no 4. līdz 6. aprīlim un no 17. līdz 19. aprīlim. Taču abas reizes Latvijas BS nefiksēja raķešu palaišanu.
"Ja nešāva, var būt visādi… Man nav informācijas. Mēs pastāvīgi vaicājam, taču atbildes nav. Mums ir tikai paziņojums, kurā teikts, ka tas ir rocket testing," – pastāstīja Bergmanis.
Viņš atgādināja, ka militārās mācības bija ieplānotas Baltijas telpā, kur notiek aktīva komerciālā kustība, — lidmašīnām un kuģiem nākas doties apkārt slēgtajiem rajoniem.
"Domāju, Krievijas pusi ieinteresētu, ja mēs dotos uz Krievijas ekskluzīvo ekonomisko zonu un tur sāktu šaut. Tas nepārkāpj līgumus, taču kālab žvadzināt ieročus pie kaimiņu durvīm? Tam nav nekādas militārās vajadzības," – piebilda Bergmanis.
Iepriekš Aizsardzības ministrijas militāri sabiedrisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins paziņoja, ka Krievija solījusi veltīt īpašu uzmanību plānoto mācību raķešu startu laikā. Uz Latvijas AM jautājumu par to, kāds bruņojums tiks izmantots mācībās, atbilde netika sniegta.
Žurnāla "Nacionaļnaja oborona" galvenais redaktors Igors Korotčenko sarunā radio Sputnik ēterā komentēja Krievijas mācības Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Viņš pastāstīja, ka Rīga nevar izvirzīt pretenzijas Krievijas AM, viss notiek starptautisko līgumu ietvaros.
"Latvijai ir jāzina sava vieta no tā viedokļa, ka mēģinājumus diktēt Krievijai kaut ko starptautiskajām normām neatbilstošu nav iespējams uzskatīt par pilntiesīgu kritiku. Lai sūdzas Sportloto, Seksuālo reformu līgā, NATO, reakcija būs analoģiska – tā pamatā nav starptautiskās tiesības," – uzsvēra Korotčenko.
574 miljoni eiro Ziemeļatlantijas aliansēm un vietējo uzņēmumu apakšbikses
Latvija attīsta savu aizsardzības spēju – šogad šiem mērķiem atvēlēti 574 miljoni eiro, līdz 2020. gadam šī summa sasniegs 634 miljonus. Karavīru skaita ziņā Latvijas armija tuvojas ambiciozam skaitlim – 6,5 tūkstošiem cilvēku, lai arī patlaban dien 5500-5800 cilvēki – sapulcēt nepieciešamo skaitu neļauj vājā veselība un fiziskās sagatavotības līmenis, atzīmēja Bergmanis.
Tāpat Latvijas teritorijā dislocēti vairāk nekā 1000 karavīri no sešām valstīm.
"Šogad viņiem pievienosies karavīri no Slovākijas un Čehijas. Tā kļūst par pilnvērtīgu kaujas grupu. Kad 6 no rīta braucu uz mācībām poligonā, biju pārsteigts par bāzē notiekošo – visi pamodušies, skraida, braukā…" – pastāstīja aizsardzības ministrs.
Tāpat Latvijas armija turpinās kara tehnikas iepirkumus.
"Tuvākajā laikā mēs iepirksim trīs (varbūt arī četrus) jaunākos vidējās klases helikopterus. Mēs nostiprinām arī mūsu pretgaisa aizsardzību – iepirktas gandrīz visas radaru sistēmas. Ir mūsu tuvās darbības RBS70, esam iepirkuši tiem raķetes, kas demonstrēja labu rezultātu mācībās. Parakstījām līgumu ar Dāniju par "stingeru" iegādi. Strādājam, lai nopirktu vidēja darbības rādiusa PGA," – atzīmēja ministrs.
Pie tam Bergmanis atzina, ka "ne viss mūsu iepirktais bruņojums vai iekārtas ir jaunas".
Militārajā pasūtījumā piedalās arī vietējie uzņēmumi – tas ir viens no ministra lielajiem personiskajiem mērķiem.
"Visā pasaulē bizness cīnās par militārajiem pasūtījumiem. Taču, kad cilvēki visu mūžu strādā biznesā, viņiem ir grūti pielāgoties domām par militāro sektoru. Tur ir ar drošības prasībām saistītas nianses. Ceru, ka tuvākajā laikā ražosim savu munīciju. Armijas tērpus Latvijā jau šuj. Mums ir lieliska ziemas apakšveļas ražotne – tas ir makšķernieku un mednieku sapnis," – pastāstīja Bergmanis.
