RĪGA, 26. aprīlis — Sputnik. Mazākumtautību skolu reformai, kura paredz pilnu pāreju uz mācībām latviešu valodā, pretojas lielākā mērā nevis paši skolēni, bet gan vecāka paaudze, paziņoja Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, vēsta Mixnews.lv.
"26 gadus mēs dzīvojam brīvā valstī. Jau izaugusi jauna paaudze. Jauniešiem vispār nav problēmu ar valodu. Tādēļ šāda lēmuma pieņemšana ir saprotams solis uz priekšu. Tas nerada problēmas bērniem. Tā ir problēma tiem, kas ir vecāks. Viņi domā, ka skolu pāreja uz latviešu valodu radīs grūtības. Taču tagad nevajadzēs nošķirt izglītību uz krievu un latviešu skolām," pateica viņš.
Vējonis uzsvēra, ka interesējies par krievvalodīgās mazākumtautības viedokli, pieņemot lēmumu par izglītības likumu grozījumiem.
"Es izlasīju vairākus desmitus krievvalodīgo skolēnu vecāku vēstuļu. Man likās dīvaini, ka, ja vēstules noliek rindā, tad tās sanāk kā pēc parauga rakstītas. Varbūt tie ir vienas klases vecāki, varbūt, viņus speciāli sagatavoja. Lai tas paliek uz viņu sirdsapziņas, taču vēstules es saņēmu. Vēl man ir konsultatīvā padome, ar kuru esmu runājis," pateica Vējonis.
Latvijas prezidents Raimonds Vējonis aprīļa sākumā pasludināja likuma grozījumus "Par izglītību", kuri paredz visu skolu pāreju uz mācībām valsts valodā līdz 2021./2022. mācību gadam.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji uztvēra reformu ārkārtīgi negatīvi, aizritējuši vairāki protesta mītiņi. Tostarp, vecāki pauda raizes par izglītības kvalitāti, kuru iegūs viņu bērni pēc reformas stāšanās spēkā — raizes izraisa pedagogu trūkums, kuri spētu ātri pāriet no mācībām krievu valodā uz pasniegšanu latviešu valodā.
Krievijas varas iestādes negatīvi attiecas pret Latvijas Izglītības ministrijas mēģinājumiem iznīdēt krievu valodu izglītības sistēmā. Krievijas ĀM vairākkārt piesaistījusi ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo iestāžu uzmanību Latvijas varas iestāžu diskriminējošajai politikai valodas jomā.
Krievijas Valsts Dome pieņēmusi iesniegumu par ekonomiskajiem mēriem attiecībā pret Latviju sakarā ar likuma grozījumu pieņemšanu "Par izglītību", saskaņā ar kuriem līdz 2021. gadam ir jāpabeidz nacionālo mazākumtautību skolu pāreja uz latviešu valodu. Pasākumi varētu skart finanšu operācijas, muitas nodevas, tūrisma nozari, kā arī starptautiskus tirdzniecības līgumus.
