Francijas prezidents Emanuels Makrons un VFR kanclere Angela Merkele iestājas pret kārtējām sankcijām pret Krieviju, kuras pieņemtas aprīlī, un lūdz ASV mīkstināt tās. Eiropu neapmierina amerikāņu ierobežojumi alumīnija ražotājiem: tas izjauks piegāžu ķēdes, tostarp, tādām kompānijām kā BMW un Airbus. Vai ES līderi pārliecinās Vašingtonu piekāpties — lasiet Igora Gaškova materiālā RIA Novosti.
Zem draudzīgās ASV uguns
Iniciatīvu uzņēmās Parīze. Francijas līderis pirmais devās vizītē uz Vašingtonu, lai apspriestu ar Donaldu Trampu "alumīnija" sankcijas, kā arī citu jūtīgu sižetu — Irānas kodola dosjē. Viņam uz ASV seko Angela Merkele. Vispārējam eiropiešu demaršam grasās pievienoties Roma un, saskaņā ar neapstiprinātiem datiem, Londona. Šajās dienās tiek lemts, vai Terēza Meja ieradīsies pie Trampa personīgi vai iztiks ar telefona zvanu.
Eiropas sabiedrotie pārmet Baltajam namam ekonomisko egoismu. No 30 līdz 40 procentiem alumīnija Eiropai piegādā Krievija. Vadošās Vecās Pasaules kompānijas, piemēram, Volkswagen, varētu ciest vien savu sen izveidoto ekonomisko sakaru dēļ. Francijas, Vācijas un Itālijas līderi uzskata, ka jaunie sankciju formulējumi attiecībā pret Krieviju ir jāpārskata.
Pretējā gadījumā Eiropa drīzumā saskarsies ar alumīnija deficītu. Laika pārrunām atliek nedaudz: sankcijām, uz kurām uzstāj ASV, ir jāstājas spēkā maijā un jūnijā. Tajā pašā laikā, saskaņā ar neoficiālu informāciju, Vašingtona grasās izstāties no kodola vienošanās ar Irānu, kas arī atnesīs Eiropas biznesam miljardiem zaudējumu.
Eiropas Savienībai nav vajadzīga Krievijas izolācija
"Rietumu valstu sankciju politika ir nevienāda. ASV cenšas izolēt mūsu valsti no pasaules ekonomikas. ES pieturas pie citas stratēģijas — viņai tas vienkārši ir ekonomiski neizdevīgi," paskaidroja Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Francijas pētniecības centra vadītājs Jurijs Rubinskis.
Vašingtona pastāvīgi ziņo par arvien jaunām sankcijām pret Maskavu. Eiropas galvaspilsētās pēc 2014. gada papildus ierobežojumus neieviesa. ES vienkārši pagarina jau pieņemto sankciju darbību.
"ES cenšas pieturēties pie sava kursa un nevēlas, lai ASV uzbāztu sankcijas pasākumus visiem saviem partneriem. Parīzei un Berlīnei ir nepieciešama savaldīgāka politika. Vācija, piemēram, izrāda nelojalitāti pret ASV, palīdzot ielikt gāzesvadu "Ziemeļu straume 2". Šajā projektā piedalās arī francūži," saka Rubinskis.
Pēc viņa domām, Makrons Vašingtonā grasās uzstāt uz sava, tādēļ gaidāmas sarežģītas pārrunas.
Finanšu zaudējumi un recesijas riski
Gaidot Baltā nama gala lēmumu, eiropieši aprēķina, kādus zaudējumus gūs no jaunajām sankcijām, ja tās stāsies spēkā. Krievijas un Vācijas Tirdzniecības kamera novērtēja VFR zaudējumus ASV rīcības dēļ miljardos eiro dažu gadu laikā. Šobrīd analītiķi strādā pie ziņojuma, kur tiks uzskaitītas kompānijas, kurām draud vislielākie zaudējumi.
Vācijas ekonomikas austrumu komiteja, kura pārstāv Vācijas Rūpniecības federāciju (BDI), izanalizēja tikai īstermiņa zaudējumus: runa ir par alumīnija piegādes līgumu laušanu simtiem miljonu dolāru vērtībā. Turklāt nav skaidrs, ar ko īsā laika posmā aizvietot šīs piegādes.
Eiropas līderu pārrunas ar Trampu notiek uz ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanās fona Eiropas Savienībā. Vecajā Pasaulē noslēdzas pēdējos 20 mēnešus ilgušais lokālais eirobums. Recesijas risks liek ES līderiem sāpīgāk uztvert iespējamos finanšu zaudējumus. Saskaņā ar Vācijas Mikroekonomikas un ekonomiskās konjunktūras pētniecības institūta (IMK) datiem, ražošanas krišanās sākuma varbūtība 2018. gadā ir 32%. Jaunās sankcijas attiecībā pret Krieviju šajā situācijā ir pavisam nelaikā.
