RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Latviju noveduši līdz nabadzības stāvoklim, darba nav, cilvēki aizbrauc, taču galvenais jautājums, kuru tur vienmēr apspriež, ir nacionālais. Atgriezties tur nav nekādas jēgas, paziņoja uz Lielbritāniju aizbraukušais rīdzinieks Oļegs Kalniņš Latvijas Radio 4 programmas "Atvērtais jautājums" ēterā.
Oļegs Kalniņš aizbrauca no Latvijas jau 90. gados dēļ neiespējamības atrast labu darbu un uzturēt ģimeni. Lielbritānijā viņš kopā ar vēl vienu bijušo rīdzinieci izveidoja Krievu teātri Londonā. Neskatoties uz to, ka Latviju Kalniņš, kā pats atzinies, mīl, atgriezties turp viņš neredz jēgu.
"Esmu gatavs maksāt nodokļu šeit, jo šeit viss ir godīgi, man maksā labu algu. Es būtu gatavs maksāt nodokļus tur, ja man godīgi maksātu tādu algu, kura ļautu man īrēt māju vai dzīvokli, dzīvot ar ģimeni un neaizdomāties par šiem jautājumiem," pateica Kalniņš.
Pēc viņa domām, Latvijā uzsāktajam emigrantu atgriešanas projektam ir lemts izgāzties.
"Nu piezvanīs man, pieņemsim, tantiņa-kurators. Sāks ar mani runāt latviski, kuru šeit esmu sācis aizmirst; es nemākulīgi pāriešu no latviešu valodas uz angļu, no angļu uz krievu valodu… Grūti, aizmirstās, patiešām. Te neesam tik bieži sarunājušies latviski. Ko tad, viņa mani pierunās? Kā? Atbrauciet — pamēģiniet, mēs jums dosim galveno lomu filmā? Man piedāvās strādāt veikalā Maxima par pārdevēju, nu vai Elkor veikalā, vai kas tur jums ir palicis. Kāds darbs vispār ir Latvijā?" pateica Kalniņš.
Bijušais rīdzinieks pauda nozēlu, ka Latviju noveduši līdz tika nabadzīgam stāvoklim.
"Cilvēki brauc prom — un prom brauc nevis krievi, bet latvieši. Taču tur pirmā problēma ir nacionālais jautājums. Es skatījos, dzīvokļi maksā tūkstošus. Tā pat ir nepilna alga. Es varu viņu nopirkt, izvilkt no kabatas (naudu — red.) un nopirkt. Un ko es darīšu ar šo dzīvokli Liepājā? Esmu gatavs nopirkt dzīvokli. Darba nav," noslēgumā pateica Kalniņš.
Taču viņam nepiekrita cits diskusijas dalībnieks — bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
"Esmu priecīgs, ka cilvēks ir iekārtojies, ka viņam viss ir izdevies Anglijā, ka viņš pilnveidojas savā radošajā profesijā. Tas ir teicami. Taču, no otras puses skatoties, apsaukāt kā vien māk visu, kas šeit palicis… Ir te darbs. Ir, tostarp, arī labi apmaksāts darbs," iebilda bijušais Ekonomikas ministrijas vadītājs.
Tieši viņš bija pirmās reemigrācijas programmas iniciators. Bijušais ministrs pauda nožēlu, ka tā arī netika īstenota. Pēc viņa domām, iemesls bija tāds, ka valsts pārvalde nodarbojās tikai ar sevi, tā vietā, lai strādātu ciešā sadarbībā ar kompetentām iestādēm.
Latvijas saskarusies ar masveida iedzīvotāju aizbraukšanu pēdējo gadu laikā — pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgi pilsoņi arvien biežāk brauc strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm. Latvija valdība meklē iespējas stimulēt pilsoņus atgriezties dzimtenē. ĀM izstrādā speciālu ārzemju latviešu diasporas atbalsta likumu.
Tāpat Latvijā uzsākts pilotprojekts, kurš aicina palīdzēt darba emigrantiem atgriezties dzimtenē, šiem mērķiem piešķirti 425 tūkstoši eiro. Programmas ietvaros šī gada februārī katrā Latvija reģionā darbu uzsākuši koordinatori — viņu uzdevums ir sakaru izveidošana ar latviešiem, kuri dzīvo ārzemēs, lai noskaidrotu, kādas ir viņu vajadzības un problēmas, kuras traucē atgriezties dzimtenē. Un turklāt pēc iespējas palīdzēt šiem cilvēkiem. Visu projektu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Pirmās pārrunas ar aizbraukušajiem latviešiem parādīja, ka visbiežāk cilvēkus atbaida no atgriešanās Latvijā grūtības ar cienīga darba meklējumiem, dzīvesvietas jautājums un bērnu izglītības jautājums. Savukārt dažiem par asu kļūst arī valodas jautājums — daudzi emigranti jau ir aizmirsuši latviešu valodu un daudz labāk sarunājas angļu valodā. Tādēļ arī darba vietas izvēlē interesējas par tādām kompānijām, kur nepieciešams strādāt angļu valodā.
