Bergmanis nosauca Latviju par pieredzējušu hibrīdo karu dalībnieku

© Sputnik / Sergey MelkonovLatvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis
Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Latvija dalās savā bagātajā hibrīdo draudu pretošanās pieredzē ar citām valstīm, paziņoja Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Latvijas Republika uzkrājusi bagātīgu dalības pieredzi hibrīdajos karos un dalās tajā ar citām valstīm, paziņoja radio "Golos Ameriki" ēterā Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

"Mums ir pietiekami liela pretošanās vēsture hibrīdajiem draudiem. Šobrīd par to ļoti skaļi runā visā pasaulē, taču hibrīdo karu elementus mēs jūtam kopš pagājušā gadsimta vidus… Mums tas ir noieti posmi, tādēļ mums, laikam, vairāk nekā pārējām valstīm, ir skaidrs, kā tas notiek un kā tas darbojas. Tādēļ mums tas nav kaut kas jauns," paziņoja Bergmanis.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd ļoti daudz runā par iejaukšanos kibervidē, tostarp, vēlēšanu laikā.

"Mums šogad ir vēlēšanas, un mēs tam gatavojamies. Tas ir grūts uzdevums, un ir jāpieliek milzīgas pūles, lai pretotos tam. Jo mēs saprotam, kādas iespējas pastāv mūsu kaimiņam, un kādas mums. Taču es atkārtošu, ka mums ir ļoti liela pieredze, un mēs tajā dalāmies ar citām valstīm," uzsvēra ministrs.

Pēc viņa sacītā, ne velti NATO atvēra Stratēģiskās komunikācijas centru Rīgā, Kiberaizsardzības centru Tallinā un Enerģētikas drošības centru Lietuvā.

"Baltijas valstis ļoti labi zina, ar ko mēs varētu saskarties pasaulē, tādēļ, laikam, arī centri, kuri tika atvērti trijās Baltijas valstīs, šobrīd pilda nepieciešamo funkciju. Un tas ir labi, ka mēs atrodamies blakus un varam palīdzēt viens otram un padalīties zināšanās. Tā ir ļoti liela priekšrocība jebkurai valstij, kurās izvietoti šādi centri… Kiberdrošība šobrīd ir ļoti aktuāls temats," paziņoja Bergmanis.

Vēlēšanas Latvijā. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Jurkāns: Latvijā balso par draņķiem, lai tik neatnāktu krievi

Uz Krimas atkalapvienošanās fona ar Krieviju Latvija sākusi aktīvi izteikt raizes attiecībā pret Maskavu, apsūdzot Kremli agresīvā ārpolitikā un hibrīdā kara veicināšanā. Pēc Baltijas valstu lūguma NATO samits 2016. gadā pieņēma lēmumu izvietot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijās pa vienam starptautiskajam alianses spēku bataljonam. Aprīļa sākumā ASV paziņoja, ka piešķirs Baltijas valstīm 170 miljonus dolāru aizsardzības stiprināšanai, puses vienojušās par sadarbību pret hibrīdajiem kariem.

Maskava vairākkārt paziņoja, ka nav īstenojusi, neīsteno un neplāno agresīvas darbības pret saviem kaimiņiem, tostarp, Baltijas reģionā. Kā uzsvēra Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs, NATO vadība par to lieliski zina, taču alianse izdomāta Krievijas agresijas iegansta dēļ turpina novirzīt spēkus pie Krievijas rietumu robežām.    

Ziņu lente
0