RĪGA, 14. aprīlis — Sputnik. Socioloģiskā aptauja, ko veica "Maxima mazumtirdzniecības kompass", liecina, ka lielākā daļa mājsaimniecību Latvijā – 74,7% plāno savu budžetu, ziņo Baltnews.lv.
Ģimeņu skaits, kuras necenšas kontrolēt savus ienākumus un izdevumus, ir daudz mazāks – 23,4%.
Kurš, kur un kad skaita naudu
Salīdzinājumā ar 2017. gada rudeni par 0,3% pieaudzis mājsaimniecību skaits, kurās budžets tiek plānots, turklāt salīdzinājumā ar pērnvasaru šis rādītājs pieaudzis par 2,3%. Jāpiebilst, ka pētījumi liecina: vasarā iedzīvotājiem ģimenes budžeta plānošana rūp mazāk.
Ģimenes ar bērniem līdz 18 gadu vecumam biežāk spiestas plānot budžetu. Tādu ģimeņu skaits ir par 4,9% lielāks nekā saimes, kurās nav bērnu līdz 18 gadu vecumam. Tāpat nozīme ir arī ģimenes dzīves vietai. Savus izdevumus kontrolē 28% Vidzemes iedzīvotāju un 28% Rīgas iedzīvotāju, taču tikai 15% Zemgalē mītošo.
Mājsaimniecības ar vidējiem un zemiem ienākumiem budžetu plāno biežāk. Naudu rūpīgi skaita arī cilvēki ar augstāko izglītību vecumā no 25 līdz 34 gadiem (27%) un Latvijas iedzīvotāji vecumā no 64 līdz 74 gadiem (30%).
Ietaupa uz dārzeņu rēķina
SIA Maxima Latvija biznesa analītikas departamenta direktore Zane Kaktiņa pastāstīja, ka ar budžeta plānošanu bieži saistīti dārgi pirkumi. Viņa norādīja, ka gada laikā ievērojami audzis cilvēku skaits, kuri plāno dārgu priekšmetu iegādi. Kaktiņa pieļāva, ka tas, iespējams saistīts ar PVN samazināšanos Latvijai tipiskajiem dārzeņiem, augļiem un ogām.
Kaktiņa norādīja, ka cilvēki var izdot vairāk naudas dārgākām precēm, jo viņiem izdodas samazināt izdevumus ikdienas precēm.
Pētījuma rezultāti apliecina, ka 2018. gada janvārī 91% Latvijas iedzīvotāju plānoja dārgus pirkumus. Tos pārsvarā plāno sievietes, cilvēki vecumā no 18 līdz 34 gadiem, kā arī mājsaimniecības, kurās ir vairāk nekā četri cilvēki. Pie tam 53,1% gadījumu iedzīvotāji pērk dārgās preces par ietaupīto naudu un līdzekļus neaizņemas.
Naudu pārsvarā krāj vīrieši. Vairāk nekā puse sieviešu dod priekšroku precēm, ko var apmaksāt no ikdienas izdevumiem paredzētajiem līdzekļiem un naudu neaizņemas. Taču, ja sieviete ir izšķīrusies par dārgu pirkumu, viņa var noformēt ātro kredītu.
Lielākā daļa krāj
2017. gada septembrī "Maxima mazumtirdzniecības kompasa" aptauja liecināja, ka naudu uzkrāj 58% Latvijas mājsaimniecību: 18% respondentu ik mēnesi atliek noteiktu summu, bet aptuveni 40% naudu krāj neregulāri.
Pie tam 42% aptaujāto atliek naudu noteiktam pirkumam, 57% respondentu krāj neparedzētiem izdevumiem, bet 49% — "melnai dienai". Tāpat 60% aptaujāto pastāstīja, ka vienmēr iepriekš plāno lielos pirkumus, un tikai 26% atzina, ka pērk dārgāko, ilgi nedomājot.
