Jānoņem tomēr cepure ASV hegemoniskās pašpārliecības priekšā, raksta Irina Alksnis materiālā RIA Novosti.
Nesen ar žurnālistiem tikās ASV Krasta apsardzes komandieris admirālis Pols Cukunfts. Protams, amerikāņu medijus vairāk interesēja vietējās problēmas, un galvenā uzmanība tika veltīta tām.
Cita starpā admirālis nosauca par "netālredzīgu" ieceri būvēt sienu starp Savienotajām Valstīm un Meksiku. Pēc viņa domām, migranti, kuriem tiks atņemta iespēja nokļūt ASV pa sauszemi, izmantos "apkārtceļus" (tas ir, brauks pa jūru). Pilnīgi saprotams ir admirāļa satraukums šajā jautājumā: ja tā notiks, Krasta apsardzei radīsies jaunas galvassāpes.
Krasta apsardzes komandieris pastāstīja žurnālistiem arī par finansiālajām problēmām, ar ko saskaras viņa resors. Jau ilgus gadus dienests nav saņēmis pietiekamu finansējumu. Budžets 2018.-2019.gg. beidzot mainījis bēdīgo situāciju, tomēr tagad Krasta apsardzei nāksies "aizlāpīt" agrāko gadu caurumus.
Par īpaši aktuālu Krasta apsardze uzskata ledlaužu būves problēmu. Savienotās Valstis burtiski visos līmeņos – no medijiem līdz valsts vadībai – neslēpj savas bažas par to, ka ASV ievērojami atpaliek no Krievijas Arktikā.
Jautājums skar arī uz ledlaužu floti. Krievijā darba gatavībā ir 40 ledlauži, un rit aktīva jaunās paaudzes ledlaužu flotes būve, savukārt ASV darba kārtībā ir no viena līdz trim ledlaužiem (atbilstoši tam, kas un kā skaita), un vērienīgi plāni sākt celt jaunus kaut kad perspektīvā. Piemēram, tas pats Cukunfts aktīvi atbalsta plānus būvēt trīs smagos un trīs vidējos ledlaužus.
Taču kuģbūves darbu sākuma kalendārs ir amorfs. Amerikāņi cer sākt pirmā ledlauža būvi 2019. gada beigās.
Salīdzinājumam jāpiemin dažas ziņas no Krievijas. Piemēram, pērnā gada septembrī Baltijskas rūpnīcā Pēterburgā tika nolaists ūdenī ledlauzis "Sibirj". Tas būs spēcīgākais ledlauzis pasaulē. Rūpnīcā turpinās atomledlauža "Arktika" un otrā sērijveida ledlauža "Ural" būvdarbi. Janvārī Ziemeļu flotē ieradās jaunais dīzeļledlauzis "Iļja Muromec".
Rodas likumsakarīgs jautājums: kas kopējs ASV grūtībām Arktikā un viņu hegemoniskajai pašpārliecībai?
Viss ir pavisam vienkārši.
Lieta tāda, ka tās pašas sarunas laikā ar žurnālistiem admirālis Cukunfts paziņoja: ASV uzskata, ka Ziemeļu jūras ceļam jākļūst par visai pasaulei pieejamu transporta koridoru. Tulkojumā ikdienas valodā tas nozīmē, ka Krievijai ir jāatsakās no sava stratēģiskā resursa par labu brīvajam tirgum. Pēdējie gadu desmiti vairs nav atstājuši ne mazākās ilūzijas par šo eifēmismu un tā reālo saturu.
Kā zināms realitāte absolūti neatbilst Amerikas vēlmēm un sapņiem. Krievija ne tikai aktīvi īsteno daudzveidīgus arktiskos projektus. Faktiski tā padarījusi Arktiku par vienu no galvenajām valsts attīstības prioritātēm šajā gadsimtā. Starp citu, iespējams, jau 2019. gadā tiks aizliegti Krievijas naftas, gāzes un ogļu pārvadājumi ar ārvalstu kuģiem pa Ziemeļu ledus ceļu.
Ļoti svarīgi ir arī tas, ka Maskava iegulda milzīgu darbu un resursus šī reģiona aizsardzības pasākumos. Pie tam admirāļa Cukunfta komentārs atklāti apstiprināja, ka šāda rīcība ir pareiza, un it nemaz nav mainījies pasaules politikas vecais princips: ja tev ir kaut kas vērtīgs, tev jāspēj to aizsargāt, citādi tev to atņems.
Vienlaikus valdzina amerikāņu gaišā ticība tam, ka visam pasaulē jānotiek tā, kā vēlas viņi, un gribulīšu acīmredzamā neatbilstība iespējām nebūt nekavē viņus demonstrēt savas vēlmes, kuru starpā dažas vairāk atgādina slēptus draudus.
Piemēram, Cukunfts atzīmēja, ka "patlaban nav izstrādāts rīcības plāns mācībām kuģniecības brīvības nodrošināšanai Arktikā".
Kuģniecības brīvības nodrošināšana pa Ziemeļu jūras ceļu, kas ved cauri Krievijas teritoriālajiem ūdeņiem?
Acīmredzot, domāts, ka te nu Maskavai vajadzētu atviegloti uzelpot par to, ka "patlaban" amerikāņu militārpersonām tamlīdzīgu plānu nav.
Tiesa, tikai iepriekšminētā situācija ledlaužu jomā (lai arī ir liels skaits citu aspektu, kuros Savienotās Valstis atpaliek arktiskajās sacīkstēs) modina indīgu smīnu un liek atsaukt atmiņā krievu veco sakāmvārdu: govij, kam patīk badīties, Dievs ragus nedod.
