RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Lai arī kvalitatīva latviešu valodas mācīšana nepieciešama visās skolās prezidenta Raimonda Vējoņa izsludinātā skolu reforma ir sagatavota neprofesionāli. Tai nav nekā kopēja ar rūpēm par skolēniem, tas ir tīri politisks solis, raksta publicists Viktors Avotiņš avīzē Neatkarīgā Rīta Avīze.
Publicists ir pārliecināts, ka valsts valodai mazākumtautību vidusskolās jātop apgūtai tādā līmenī, lai latviešu valodas zināšanu dēļ nevienam tās absolventam nerastos problēmas ar iestāšanos jebkurā Latvijas augstskolā. Taču šim nolūkam mācību procesam jābūt labi pamatotam un apgādātam ar kvalitatīviem metodiskiem materiāliem un adekvātu pedagoģisko kadru sagatavošanas sistēmu.
Tas viss pašreizējā reformā nav atrodams, reformas mērķis ir saistīts nevis ar paaugstinātu izglītības līmeni, bet gan ar politiskām ambīcijām. Tāpēc ir saprotams, ka reforma pieņemta tieši pirms vēlēšanām, tāpat kā agrākie šāda veida soļi.
"Saeimas vairākumam joprojām ir izdevīgi politiski pretnostatīt pamatnāciju un krievvalodīgos. Faktiski uzsvērt, ka pēdējie šajā zemē ir lieki," — raksta Avotiņš.
Taču publicists nesaprot, kālab ir jāizliekas.
"Kamdēļ veikt izglītības reformu, kuras profesionālās sagatavotības pakāpe liecina, ka Latvijā no mazākumtautību bērniem labākajā gadījumā tiks "ražots" proletariāts? Nevis inteliģence, apgaismoti nākotnes cilvēki? Kamdēļ liekuļot — kamdēļ atklāti nepateikt, ka tā sauktā integrācija bijusi vien gļēvs širmis faktisko nolūku piesegšanai?" — vaicā Avotiņš.
Publicists atgādina, ka "faktiskie oficiālie nolūki ir tādi, kādus tos savulaik definēja viens deputāts: mums nevajag, lai jūs zināt valodu, mums vajag, lai jūs zināt savu vietu".
"Jūs varat domāt, kā gribat, bet man cilvēks, sevišķi bērns, ir primārs, tautība — pēc tam," — raksta Avotiņš.
Tāpēc saistībā ar šo reformu viņš vēlētos saņemt profesionālas atbildes uz jautājumiem, ko viņš pats nav izdomājis. Kas reformas autoriem ir svarīgāks, vaicā autors: "Viņu uzskatu, spēju, uztveres dažādība, vai kāda "vidēja" statistiska būtne? Vai šajā pārejā ir pienācīgi apjēgta tā sauktā pusaudžu vecuma bedre?"
Avotiņš piekrīt tiem, kuri uzskata: valodas prasmi nosaka nevis apgūto vārdu skaits, bet gan tas, kā cilvēks prot izmantot dažādus jēdzienus.
"Vai bērns, kurš nemācās dzimtajā valodā, spēj apgūt jēdzienus tikpat sekmīgi kā savā? Vai starta pozīcijas dažādu tautību bērniem būs līdzvērtīgas?" — vaicā publicists.
Kamēr atbildes nav saņemtas, Avotiņš uzskatīs, ka bērns joprojām ir prece Latvijas politiskajā tirgū.
"Manā uztverē tas nav pieņemami pat pūlim. Kur nu vēl sabiedrībai," — atzīmēja publicists.
Reformas autori nav atbildējuši uz šiem jautājumiem, vēl vairāk, viņi pat nav papūlējušies apspriest to ar cilvēkiem, kurus pārbūve skars vissmagāk.
31. martā Viktors Avotiņš piedalījās Vislatvijas vecāku sapulcē, kur tika pieņemts lēmums visiem spēkiem pretoties Šadurska reformai.
Avotiņš uzskata, ka tā bija lieliska izdevība Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem pamatot savu viedokli, pārliecināt auditoriju, taču nekas tamlīdzīgs nenotika. Lai arī principiāla viedokļu konfrontācija publiskajā telpā mazina cita rakstura konfrontācijas riskus.
Publicists atzīmēja: krievvalodīgie vecāki vēlreiz uzsvēruši, ka Latvijas krievi nav naidnieki latviešiem, nekad tādi nav bijuši. Taču reforma nesaliedēs sabiedrību, spriedze tikai palielināsies.
Pastāv risks, ka bērni pārņems vecāku pozu un konfliktēs ar citiem skolēniem, turklāt tagad latviešu skolās krievu skolēnu skaits pieaugs.
Kas notiks tālāk?
"Būs protesti, līdz vēlēšanām būs pļaujas laiks Latvijas Krievu savienībai, šā vai tā rosīsies Krievija, starptautiskās organizācijas tiks lūgtas pārbaudīt, vai Latvijas situācija atbilst tās atzīto šo organizāciju lēmumu būtībai… Vēlme aizstāt profesionālismu ar politisku uztiepšanu izgāzīsies," — prognozē Avotiņš.
