RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Ziemeļatlantijas alianses nākamajā samitā plānots veikt "ierobežojošus un aizsardzības pasākumus", intervijā avīzei "Kommersant" paziņoja NATO ģenerālsekretāra vietniece Roza Gotemillere.
"Vispirms samitā tiks apspriesti soļi mūsu kolektīvās aizsardzības tālākai nostiprināšanai. Tas attiecas gan uz potenciāliem, pie kā tiecamies, gan uz finanšu resursiem, kas nepieciešami atbilstošo plānu īstenošanai. Visi pasākumi, ko plānots spert, atbildot uz Krievijas darbībām, būs ierobežojoši, aizsardzībai paredzēti un proporcionāli," — apgalvoja Gotemillere, atbildot uz jautājumu, vai NATO gaidāmajā samitā 11.-12. jūlijā tiks pieņemti lēmumi par alianses infrastruktūras un kontingenta tālāku paplašināšanu austrumu flangā.
Viņa norādīja, ka daži mediji Krievijā apraksta situāciju tā, it kā NATO apspriestu tikai Krieviju. "Tā nav. Mēs apspriežam daudzas citas tēmas un reģionus, tostarp, protams, terorisma apkarošanas kontekstā. Tā būs viena no galvenajām tēmām gaidāmajā samitā," — skaidroja NATO ģenerālsekretāra vietniece.
2016. gada jūlijā NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums izvietot NATO starptautiskos bataljonus Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Polijā. To formēšanu uzņēmās Lielbritānija, Vācija, Kanāda un ASV.
Šī gada martā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs informēja, ka alianses spēki paliks austrumu flangā, kamēr saglabāsies draudi no Krievijas puses. Viņš nenoliedza, ka lēmums izvietot NATO spēkus austrumu flangā bija reakcija pēc Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā.
Stoltenbergs atzīmēja, ka NATO austrumu flanga nostiprināšanās liecina par alianses valstu gatavību kopīgi aizsargāties pēc principa "viens par visiem un visi par vienu".
Ziemeļatlantijas alianses Militārās komitejas vadītājs, čehu ģenerālis Petrs Pāvels apgalvoja, ka NATO vēlas demonstrēt apņemšanos pildīt alianses statūtu 5. pantu par kolektīvo aizsardzību, taču cenšas uzturēt militārās klātbūtnes līmeni austrumu flangā zem līmeņa, kādā tā apdraudētu Krieviju.
Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka Krievija neplāno uzbrukumus nevienai NATO valstij. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka NATO tas ir lieliski zināms, taču alianse aizbildinās ar tādu ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu pie Krievijas robežām.
