RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. Krievijas pastāvīgais pārstāvis UNESCO Aleksandrs Kuzņecovs cer, ka organizācija publiski sniegs objektīvu vērtējumu situācijai Latvijā un Ukrainā, kur tiek pārkāptas šajās valstīs dzīvojošo mazākumtautību tiesības mācīties dzimtajā valodā.
"Laikā, kad šeit, UNESCO, mēs diskutējam par miera un nevardarbības idejām, inkluzivitāti un vienlīdzīgu pieeju izglītībai visiem, šo valstu skolās aizliedz mācības citu šajās valstīs dzīvojošo tautību valodās. Pie tam Latvijā tiek pārkāptas vairāk nekā trešdaļas iedzīvotāju likumīgās tiesības, bet Kijeva diskriminē ne tikai krievu valodu, bet arī virknes citu valstu valodas, kuru pārstāvji atrodas šajā zālē," — aģentūra RIA Novosti citēja Kuzņecova vārdus organizācijas izpildu padomes 204. sesijas sēdē.
"Ceram, ka UNESCO objektīvi un publiski novērtēs šīs darbības," — viņš uzsvēra.
22. martā Latvijas Saeima pieņēma lēmumu par mazākumtautību skolu pāreju pie mācībām tikai latviešu valodā. 2. aprīlī prezidents Raimonds Vējonis pasludināja attiecīgos likumu grozījumus.
Skolu pāreja pie mācībām latviešu valodā noritēs pakāpeniski. 2019./20. m.g. 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasēs, 2020./21.m.g. — 7. un 8. klasēs, bet 2021./22.m.g. valsts valodā pilnībā mācīsies 10. un 11. klašu skolēni, bet gadu vēlāk — visu klašu skolēni.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji reformu uztvēra ārkārtīgi negatīvi, organizētas vairākas protesta akcijas. Vecāki pauda bažas par izglītības kvalitāti, ko pēc reformas īstenošanas saņems viņu bērni: bažas rada pedagogu trūkums, kuri varētu ātri pāriet no mācību procesa krievu valodā pie apmācībām latviski.
Latvijā dzīvo gandrīz divi miljoni cilvēku. Krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, taču krievu valodai nav piešķirts pat reģionālas valodas statuss.
Ukrainā Izglītības likums, kas būtiski ierobežo iespējas mācīties mazākumtautību valodās, stājās spēkā 2017. gada 28. septembrī. Tas tiks ieviests pakāpeniski līdz 2020. gadam. Virkne valstu, tostarp Ungārija un Rumānija, paziņoja, ka šis likums pārkāpj mazākumtautību tiesības Ukrainā. Arī Maskava uzskata, ka Izglītības likums pārkāpj Ukrainas konstitūciju un starptautiskās saistības.
