RĪGA, 27. marts — Sputnik. Maskava pauž stingru protestu sakarā ar Krievijas diplomātu izraidīšanu no ES un NATO valstīm, vēsta Krievijas Ārlietu ministrija.
Iepriekš vēstīts, ka 14 ES valstis, Ukraina, ASV un Kanāda pieņēmušas lēmumu izraidīt Krievijas diplomātus, solidarizējoties ar Lielbritāniju "Skripaļa lietā".
Latvija nolēmusi izsūtīt Krievijas vēstniecības otro sekretāru un "Aeroflot" pārstāvniecības vadītāju.
Maskava uzskata šo soli par nedraudzīgu rīcību un ir pārliecināta, ka tas neatbilst incidenta izmeklēšanai jautājumā par Krievijas izlūkdienesta bijušā darbinieka Sergeja Skripaļa saindēšanu. Krievijas ĀM uzskata izsūtīšanu par bēdīgi slavenās solidaritātes provokatīvu žestu, teikts resora preses relīzē.
Pēc Krievijas ĀM domām, ES un NATO valstis nav atradušas laiku, lai tiktu skaidrībā par notikušā apstākļiem un "turpina konfrontācijas līniju situācijas eskalācijas virzienā".
"Izvirzot virspusīgas apsūdzības pret Krievijas Federāciju, neskatoties uz to, ka nav sniegti paskaidrojumi par notikušo, un atsakoties no priekšmetiskas sadarbības, Lielbritānijas valdība de facto pieturas pie aizspriedumainas, angažētas un liekulīgas pozīcijas, uzsvēra Krievijas Ārlietu ministrijā.
Runa ir par Krievijas pilsoņu dzīvību apdraudējumu Lielbritānijas teritorijā, taču nekāda informācija šajā lietā Krievijas parstāvjiem nav sniegta, neskatoties uz vairākkārtējiem pieprasījumiem.
"Objektīvu un izsmeļošu datu nav arī Liebritānijas sabiedrotajiem, kuri akli seko eiroatlantijas vienotības principam pretēji veselajam saprātam, civilizēta starpvalstu dialoga normām un starptautisko tiesību principiem," — teikts paziņojumā.
Krievija gatavo atbildes pasākumus.
"Pats par sevi saprotams, šīs valstu grupas minētais nedraudzīgais solis nepaliks bez sekām, un mēs uz to reaģēsim," — uzsvēra ministrija.
Kamēr neatgūsies
Krievijas diplomātu izraidīšanu komentēja arī Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas vadītājs Konstantins Kosačovs.
Senators uzskata, ka izraidīšana turpināsies, līdz rietumvalstis "neatjēgsies".
"Uz atvainošanos nav vērts cerēt, ne jau tādiem nolūkiem iecerēta šī neredzēti netīrā un zemiskā spēle," — atzīmēja Kosačovs.
"Nez kāpēc atmiņā ataust skolas gadi un huligāni, kuri klīda pa rajonu nejauša upura meklējumos. Viņi pulcējās baros un bija bīstami tikai šī iemesla dēļ. Kur tagad ir tie puikas, kuri laikus neatjēdzās un bara sajūtu kļūdaini pieņēma par vienīgo pareizo šajā dzīvē?" — vaicāja senators.
Izkropļots solidaritātes traktējums
Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova norādīja, ka Krievijas pilsoņu koordinētā izraidīšana atgādina "uzticamu pavalstnieku izpausmes, ko demonstrē ES valstis Londonas politiskajam atbalstam".
Taču Lielbritānija drīz vien pametīs Eiropas Savienību, tāpēc Zaharova pievērsa uzmanību svarīgai niansei.
"Valsts, kas aiziet no Eiropas Savienības, ekspluatē solidaritātes faktoru un piespiež palicējus pasliktināt attiecības ar Krieviju," — uzsvēra ĀM pārstāve.
Pēc Brexit Londonai vais nebūs saistošs ES vienotais ārpolitikas kurss, taču citas ES valstis "būs saistītas vienotā Krievijai naidīgas solidaritātes lokā, ko uzspieduši briti".
"Viens viņus visus un visi zem viena — jauna devīze, ko Briselei dāvājusi Londona," — noslēgumā piebilda Zaharova.
