RĪGA, 24. marts — Sputnik. Krievijas un Vācijas gāzesvada projekts, kurš ies pa Baltijas jūras dzelmi, izraisa likumsakarīgu Baltijas reģiona valstu ekologu interesi, kuras pēta "Ziemeļu straumes 2" iespējamo ietekmi uz apkārtējo vidi, vēsta Sputnik Igaunija.
Saskaņā ar projekta operatora Nord Stream 2 AG paziņojumu, Somijas konsultāciju kompānija Ramboll Finland publicējusi "Ziemeļu straumes 2" gāzesvada celtniecības ekoloģiskās ekspertīzes atskaiti. Atšķirībā no politiski angažēto Pasaules dabas fonda (WWF) un Vācijas Vides aizsardzības savienības nepamatotajiem secinājumiem, kuri "neiedziļinoties" pieprasīja vadošajiem vācu politiķiem aizliegt gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecību, Ramboll Finland eksperti pamatoja savus secinājumus ar rūpīgi veiktiem ritošās celtniecības seku izpētes darbiem.
Turklāt Ramboll Finland atskaiti augsti novērtēja Somijas Apkārtējai videi radītās ietekmes izvērtēšanas asociācija (FAIA).
#NordStream2 received a Good EIA award from the Finnish Association for Impact Assessment. Credit given on stakeholder engagement & consideration of mitigation measures for minimising impacts to eg sealife and marine traffic @NordStream2 @ramboll_fi https://t.co/a3gqA58BIw
— Minna Sundelin (@SundelinMinna) 22 марта 2018 г.
"EIA atskaitei, kuru sniedza Nord Stream 2, šodien tika piešķirta Good EIA Award godalga ikgadējā EIA dienā, kura notika Helsinkos, Somijā," teikts operatora kompānijas preses paziņojumā.
Somijas ekspertu publicētā atskaite tiks ņemta vērā gāzesvada celtniecības lēmumu pieņemšanai, kur Nord Stream 2 nepieciešama divu atļauju saņemšana. Cauruļvads ies 374 kilometrus valsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, un operatoram būs nepieciešamas atļauja Somijas ekonomiskās zonas izmantošanai un cauruļvada celtniecības un ekspluatācijas atļauja. Atļaujām jābūt saņemtām dažu nedēļu laikā.
Nord Stream 2 AG jau saņēmusi atļaujas, kuras tai dod iespēju sākt gāzesvada jūras posma celtniecību Vācijas teritoriālajos ūdeņos un uzņemšanas termināla celtniecībai šajā valstī. Gazprom cer saņemt atlikušās atļaujas no Somijas, Zviedrijas, Krievijas un Dānijas līdz 2018. gada vasaras vidum.
Iepriekš jau ziņots, ka 2018. gada janvārī Pasaules dabas fonds (WWF) un Vācijas Vides aizsardzības savienība vēstulē, kura tika nosūtīta VFR kanclerei Angelai Merkelei, Kristīgās sociālās savienības (KSS) priekšsēdētājas Horstam Zēhoferam un Sociāldemokrātiskās partijas (VSDP) līderim Martinam Šulcam, pieprasīja aizliegt gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecību. Pēc ekologu domām, "Ziemeļu straume 2" it kā apdraudot Baltijas jūras trauslo ekoloģisko sistēmu un sagrauj uzticību un solidaritāti Eiropas Savienībā".
Vēstules autori pieprasīja vadošajiem vācu politiķiem ne vien distancēties no "Ziemeļu straumes 2", bet arī likt lietā visas pūles "neatkarīgas, kritiskas gāzesvada projekta apstiprināšanas procedūras" veikšanai. Dabas aizstāvji gatavi pašu spēkiem panākt tā slēgšanu tiesā.
"Ziemeļu straumes 2" projekts paredz divu gāzesvada cauruļu celtniecību ar kopējo jaudu 55 miljardos kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes caur Baltijas jūru līdz Vācijai. Jauno cauruļvadu plānots uzbūvēt blakus esošajai "Ziemeļu straumei".
Pret projekta īstenošanu iestājas vairākas valstis, tostarp, Ukraina, kura baidās pazaudēt ienākumus no Krievijas gāzes tranzīta, un ASV, kurām ir ambiciozi plāni savas gāzes eksportēšanā uz Eiropu.
