RĪGA, 22. marts – Sputnik. Eiropas Parlamenta deputāte no Igaunijas Jana Toma nosauca par nenormālu to, ka starp kaimiņvalstīm – Igauniju un Krieviju – nav konstruktīvu attiecību, savukārt Rietumi un Igaunijas elite ievēro "vainas prezumpcijas" principu attiecībās ar austrumu kaimiņieni, lai arī tiem nav neapgāžamu pierādījumu, vēsta Sputnik Igaunija. Savu viedokli politiķe pauda diskusijas laikā ar savu kolēģi eiroparlamentārieti Urmasu Paetu.
Toma ir pārliecināta, ka Krievijas Federācijas pašreizējā prezidenta Vladimira Putina uzvara 18. marta vēlēšanās lielā mērā atspoguļo Krievijas sabiedrības reakciju uz nepamatotām apsūdzībām un spiedienu:
"Domāju, Londonai, protams, "ir ar to sakars". Ja situāciju sagroza, var teikt, ka Terēza Meja (Lielbritānijas premjerministre un pret Krieviju vērsto lēmumu iniciatore – red.) ir Kremļa aģente, Briti, protams, ir ļoti pacentušies… tas, ka vēlētāju aktivitāte būs liela, bija skaidrs uzreiz, un pie tā ir vainīgas mūsu sankcijas un spiediens pret Krieviju."
Taču, viņa atzīmēja, augstais Putina atbalsta procents vēlēšanās Igaunijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu vidū ir protesta balsojums pret viņas valsts politiku attiecībā uz mazākumtautībām:
"Es uz šo situāciju paskatītos vēl arī no Igaunijas iekšējā viedokļa. Narvā Putina atbalsta procents ir augstāks, nekā Čečenijā. Kad mēs atbalstījām Terēzas Mejas retoriku, kādu sērkociņu mēs pietuvinājām deglim, ko mēs izdarījām ar savu pašu sabiedrību? Vēlēšanu rezultāts – tas tomēr ir protests pret mūsu politiku attiecībā uz mazākumtautību."
Toma ir pārliecināta, ka, nepamatoti apsūdzot Krieviju, Igaunija un tās sabiedrotie iedragā Rietumu demokrātijas pamatus:
"Britiem nav pierādījumu, viņi teica, ka Krievija ir highly likely vainīga – ar augstu varbūtības pakāpi. Līdz ar kontekstu rodas ļoti dīvaina situācija: mēs vainojam kādu, tādēļ, ka viņš mums nepatīk. Līdz ar to mēs iedragājam Rietumu demokrātijas pamatus – lūk kur slēpjas mežonība."
Pēc parlamentārietes domām, pats par sevi saprotams ir Krievijas darbs militārā spēka palielināšanas jomā: "Krievija ņem vērā to, ka pagaidām tā ir vāja, un ar to nerēķinās. Un tā tas patiešām arī ir."
Taču viņa norādīja uz atsevišķu Austrumeiropas valstu negatīvo lomu ES un Krievijas konflikta veicināšanā. Tās spēlē savu spēli: "Polija izmanto situāciju, lai boikotētu "Ziemeļu straumi 2" – lai Vācijas kanclere Angela Merkele pārskata savu pozīciju un tā tālāk."
"Mums ir jāskatās uz sevi. Krievija ir mūsu kaimiņš. Mūsu starpā nav konstruktīvu attiecību. Tas nav normāli," – paziņoja politiķe.
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida viena no pēdējām Eiropas un pasaules valstu vadītāju vidū apsveica Vladimiru Putinu ar atkārtotu ievēlēšanu Krievijas prezidenta amatā 18. martā. Igauņu mediji informēja par viņas apsveikumu 20. marta dienā, taču nedz oficiālā mājas lapa, nedz Kaljulaidas lapa sociālajā tīklā Facebook tā tekstu nav publicējusi.
Iepriekš Igaunijas ĀM vadītājs Svens Miksers paziņoja, ka viņa valsts neatzīst 18. marta vēlēšanu rezultātus Krimas teritorijā un pilnībā atbalsta Lielbritāniju tās apsūdzībās pret Maskavu lietā par bijušā specdienestu darbinieka Sergeja Skripaļa noindēšanu.
Saskaņā ar Krievijas vēstniecības datiem Igaunijā, uz vēlēšanu iecirkņiem Baltijas republikā atnāca un nobalsoja 28 077 Krievijas pilsoņi, tātad vēlētāju aktivitāte sastādījusi Baltijas valstu rekordu – 34%. Saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem Igaunijā, Vladimirs Putins saņēma 94% balsu, Narvā par viņu nobalsoja 95,45%, Tallinā un Tartu – 92,5%.
