RĪGA, 20. marts – Sputnik. Pirmo reizi vēsturē ASV valsts parāds pārsniedzis 21 triljonu dolāru. Ekonomists Vladimirs Vasiļjevs radio Sputnik ēterā pastāstīja, ar ko, pēc viņa domām, saistīta tamlīdzīga rekordliela parāda palielināšanās, vēsta RIA Novosti.
ASV Finanšu ministrijas vietnē publicētie dati liecina, ka valsts parāds šī gada 15. martā sasniedzis 21 triljonu 31 miljardu dolāru. 20 triljonu atzīmi tas pārsniedza pērnā gada septembrī.
Baraka Obamas astoņus gadus ilgās prezidentūras laikā ASV parāds pieauga gandrīz divkārt. Pašreizējais prezidents Donalds Tramps jau vairākkārt paudis, ka Savienotajām valstīm jāsamazina valsts parāds, taču bija spiests piekrist tā palielināšanai, ņemot vērā administrācijas augošās sociālās saistības budžeta ietvaros. Viņa prezidentūras laikā valsts parāds pieaudzis par 1,1 triljonu dolāru.
Krievijas Zinātņu akadēmijas ASV un Kanādas institūta galvenais zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Vasiļjevs radio Sputnik ēterā pastāstīja, ar ko, pēc viņa domām, saistīta ASV valsts parāda palielināšanās.
"Galvenā problēma, kas parādījās līdz ar Trampa ierašanos, ir kurss pretī līdzsvarotam budžetam. Tas ir, nepieciešamība uzņemt kursu pret budžeta deficīta samazināšanu un tādējādi samazināt valsts parāda palielināšanās tempu. Pēc tam, iespējams, sākt tā samazināšanu, it īpaši tādā parametrā kā valsts parāda un IKP proporcija. Aizvadītajā gadā Trampam neizdevās to panākt, jo vērojami divi aspekti: militāro izdevumu straujš pieaugums un nodokļu reforma. Šie divi virzieni strauji palielināja valsts parādu," – paskaidroja Vladimirs Vasiļjevs.
Pēc viņa domām, tamlīdzīga tendence turpināsies.
"Amerikāņu oficiālais vērtējums liecina, ka nākamgad budžeta deficīts varētu sastādīt vismaz triljonu dolāru. Šogad tas var sasniegt apmēram 800 miljonus dolāru. Pirms gada pašreizējā administrācija mantoja no Obamas valsts parādu aptuveni 20 triljonu dolāru apmērā. Pie tam, kā saprotu, valsts parāda un IKP attiecība jau varētu sastādīt 107-108%, varbūt nedaudz mazāk, taču tas saistīts ar mainīgo IKP apjomu. Un tā ir bumba, kas likta amerikāņu ekonomikas pamatos," – piebilda ekonomists.
