RĪGA, 18. marts — Sputnik. Komentējot situāciju ar Igaunijas medijiem un Igaunijas Aizsardzības spēku reakciju uz viltus ziņu par it kā "bēgšanas mēģinājumā ievainotu krievu kareivi un krievvalodīgo diskrimināciju Igaunijas armijā", Simoņana viņai raksturīgajā ironiskajā stilā piezīmēja:
"Vispirms mums pārmeta, ka mēs izdomājam notikumus, — teica Simoņana. — Tagad mūs apsūdz par to, ka mēs izdomājam jautājumus, kuri arī nepatīk. Drīz vien mums pārmetīs, ka mēs klusējam par kādiem notikumiem. Par to mēs nebūsim pārsteigti."
Skandālu, ko komentēja Margarita Simoņana, vērīgi analizēja un turpina uzraudzīt Sputnik Igaunija redakcija. Pats stāsts par dīvaino šauto ievainojumu, ko 1. martā guvis Igaunijas Aizsardzības spēku Kuperjanova kājnieku bataljona 2. kājnieku brigādes kareivis armijas pilsētiņā Tārā, guvis negaidītu turpinājumu, pateicoties Igaunijas armijas preses dienesta vadītājam majoram Arvo Jiesalu.
Sputnik Igaunija oficiālā pieprasījumā lūdza kompetentas iestādes pastāstīt, cik lielā mērā patiesībai atbilst saņemtā informācija par to, ka jaunais vīrietis nav sevi sašāvis ilgotās šāviena rētas dēļ, bet gan ievainots apšaudē mēģinājumā patvaļīgi pamest armijas daļu.
Izrādījās, daudzi Igaunijā nepiekrīt pasaulē pieņemtajiem žurnālistikas ētikas noteikumiem. Igaunijas armijas preses dienesta vadītājs majors Arvo Jiesalu nevis sniedza apstiprinošu vai noliedzošu atbildi Sputnik Igaunija, bet gan nez kāpēc izsūtīja komentāru par saņemto oficiālo pieprasījumu visiem igauņu medijiem, izņemot pašu Sputnik Igaunija. Interesanti, ka par spīti paša apgalvojumiem par to, ka Sputnik "cenšas izplatīt propagandiskus melus", majors Jiesalu pats izplatīja informāciju par krievvalodīgo karavīru iespējamo diskrimināciju Igaunijas armijā, nosūtot medijiem līdz ar savu komentāru arī Sputnik Igaunija jautājumus.
Jāpiebilst, ka laikā, kad igauņu mediji publicēja apsūdzības Sputnik Igaunija, pašā portālā nebija nekādas alternatīvas informācijas par apstākļiem, kādos karavīrs ticis ievainots. Nevija arī ziņu par iespējamām problēmām, kādas krievvalodīgajiem kareivjiem varētu rasties Kuperjanova bataljonā.
Aizvien skaidrāk kļūst redzams, ka Igaunijas varasiestādes ar provalstisko mediju atbalstu cenšas kārtējo reizi ieriebt aģentūrai Sputnik Igaunija, izpūšot propagandisku kampaņu tukšā vietā. Bēdīgākais ir tas, ka ir ļoti grūti cīnīties ar tamlīdzīgiem tīri propagandiskiem trikiem.
It īpaši pašreizējā situācijā, jo valstī nav likuma par medijiem.
