RĪGA, 15. marts – Sputnik. Igaunijas parlamenta Rīgikogu Ekonomiskās komisijas priekšsēdētājs Svens Sesters sola padarīt Tallinu par igauņu valodas pilsētu, raksta Sputnik Igaunija.
Sesters 13. martā kļuva par partijas "Tēvzemes savienība un Res Publica" (IRL) Tallinas nodaļas vadītāju. Stājoties amatā, viņš uzsvēra, ka igauņu valodai un igauņu kultūrai ir jābūt Tallinas priekšplānā. Sesters atgādināja par viņa partijas principiālo pozīciju, saskaņā ar kuru izglītībai igauņu valodā, sākot no bērnu dārziem un beidzot ar universitātēm, ir jābūt pieejamai visiem.
"Prasība par igauņu valodas izmantošanu un igauņu valodas pārzināšanu ir principiāls lēmums. Šajā jautājumā IRL piekāpties netaisās," — uzsvēra Sesters.
Partija IRL ietilpst Igaunijas valdošajā koalīcijā, tās pārstāvji vada Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Aizsardzības ministriju un Vides ministriju. Pēc Tāvi Reivasa valdības atkāpšanās 2016. gadā par vienu no grutākājiem jautājumiem IRL koalīcijas veidošanā ar Centrisko partiju bija krievu valodas saglabāšana skolās, par ko iestājas centristi.
Judenfrei un Tallinas igaunizācija
Sestera paziņojumu komentēja izglītības dzimtajā krievu valodā aizstāve, "Igaunijas Krievu skola" apvienības valdes locekle Alise Bļincova. Viņai un daudziem citiem Tallinas iedzīvotājiem ir acīmredzams, ka Igaunija ir divvalodīga valsts, un Tallina ir divvalodīga pilsēta.
"Uztrauc vēlme padarīt to par vienvalodīgu. Ja Svens Sesters paziņotu, ka viņš padarīs Baltijas jūru par saldūdens jūru, mēs pasmietos. Būtu ļoti smieklīgi, ja viņš paziņotu, ka saldūdenim Baltijas jūrā ir jābūt priekšplānā, savukārt sālim un visam pārējam aizmugurējā plānā. Taču, te jokiem nav vietas," — paziņoja Bļincova.
Viņu šausmina doma, ka visticamāk tādiem kā Sesters, atradīsies arī sekotāji, kuri būs gatavi iznīdēt visu krievisko savā ceļā: "Visšausmīgākais ir tas, ka līdzīgi paziņojumi vienreiz šeit (Igaunijā – red.) pavisam nesen jau ir skanējuši. Un līdzīgu paziņojumu sekotāji 1941. gada decembrī raportējuši — "Judenfrei" ("Igaunija ir atbrīvota no ebrejiem" – paziņoja Berlīnei vietējie nacistu kolaboracionisti un viņu hitleriskā priekšniecība. Igaunija kļuva par pirmo fašistiskās Vācijas okupēto teritoriju, kur tika atrisināts "ebreju jautājums", — red.).
Saskaņā ar Igaunijas Iedzīvotāju reģistra datiem, Tallinā dzīvo vairāk nekā 450 tūkstoši cilvēku, no kuriem apmēram 200 tūkstoši cilvēku, jeb vairāk nekā 40% no visiem galvaspilsētas iedzīvotājiem, mājās sarunājas krievu valodā.
