RĪGA, 13. marts — Sputnik. Latvijas universitātes Valsts vēstures institūta pētnieks vēsturnieks Artūrs Žvinklis radio Baltkom ēterā komentēja Nacionālās apvienības ierosinājumu noteikt leģionāru oficiālo piemiņas dienu 16. martā.
Partijas līderis, Saeimas deputāts Raivis Dzintars paziņoja, ka savulaik 16. marts bija oficiāla piemiņas diena, taču pēc tam tā no šī saraksta svītrota. Pēc Dzintara domām, šī netaisnība ir jānovērš, izdarot attiecīgos grozījumus likumā par svētku, piemiņas un svinamajām dienām.
Žvinklis atgādināja, ka Latvijā jau ir diena, kad tiek godāti Otrā pasaules kara dalībnieki.
"Lēmums ir nepareizs, jo tāda diena kalendārā jau bija. Jāpatur prātā, kas ir Waffen SS leģions – tas ir vācu nacistiskās armijas dienests, vienalga, vai mums tas patīk, vai ne. Jā, tā ir patiesība, ka galvenokārt notika pilsoņu mobilizācija un daudzi kļuva par leģiona kareivjiem piespiedu kārtā. Taču bija mazāka daļa, ko veidoja brīvprātīgie. Tas bija izdomāts ar nodomu, lai apietu starptautiskās tiesības. Mums taču ir 8. maijs, kad mēs pieminam visus šī briesmīgā režīma un šī kara upurus," – paziņoja Žvinklis.
Vēsturnieks piebilda, ka tamlīdzīgs Latvijas lēmums nebūs saprotams starptautiskajai sabiedrībai.
"Mūs neviens nesapratīs pasaulē. Jā, bija propaganda par neatkarības cīņu, taču Hitlers nekad nesolīja Latvijai neatkarību. To viņš neplānoja. Es domāju, Saeima to saprot, taču tagad ir priekšvēlēšanu gads… Ir labas iniciatīvas, taču šī nav viena no tām," – norādīja Žvinklis.
Nacistiskā Vācija Otrā pasaules kara gados okupētās Latvijas teritorijā nodibināja SS latviešu leģionu no divām grenadieru divīzijām. 1943. gada 24. martā Heinrihs Himlers parakstīja pavēli, kurā tika precizēts "latviešu legiona" jēdziens – latvieši, kuri dien visos Waffen SS latviešu militārajos formējumos, ieskaitot policijas bataljonus.
1944. gada 16. martā leģiona vienības sāka kauju ar Sarkano armiju Veļikajas upes rajonā pie Ostrovas pilsētas Pleskavas apgabalā. Tieši šī iemesla dēļ Leģionāru diena Latvijā tiek atzīmēta 16. martā.
