Avīze The Times 12. martā informēja, ka premjerministre Terēza Meja "gandrīz gatava izvirzīt Krievijai oficiālas apsūdzības" par bijušā izlūka Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanu ar nervus paralizējošu vielu Solsberijā. Policija un izlūkdienesti bija gatavi iesniegt premjerei pierādījumus, bet Meja – gatava pielietot sankcijas līdz pat Krievijas diplomātu izsūtīšanai.
Tieši tāpat notika pēc bijušā FDD darbinieka Aleksandra Ļitviņenko – oligarha Borisa Berezovska miesassarga – saindēšanas ar poloniju. Un tomēr atmaskotā, apžēlotā un no cietuma pirms daudziem gadiem izlaistā spiega nāve Maskavai nav vajadzīga. Tā ir bezjēdzīga un pat kaitīga no visām pusēm – no ārpolitikas viedokļa un ņemot vērā Krievijas prezidenta vēlēšanas 18. martā.
Citi Krievijā pazīstami pārbēdzēji, Rezuns un Gordijevskis sveiki un veseli dzīvo Rietumos ilgus gadus (raksta grāmatas, dod intervijas, rīko ekskursijas). Pērnvasar AV it kā esot miris 64 gadus vecais Krievijas ārējās izlūkošanas dienesta bijušais darbinieks Aleksandrs Potejevs, taču speciālisti šo informāciju uzskata par amerikāņu liecinieku aizsardzības programmas elementu.
Krievijas specdienestiem noteikti ir daudz svarīgākas lietas darāmas, nekā pavecā pārbēdzēja likvidācija ar eksotiskām metodēm. Skaidrs, ka saindēšana ar tālāko pārspīlēto teātri Solsberijā viņiem nav izdevīga. Kurš tad to īsti organizējis?
Motīvi un metodes
Domājams, mūsu acu priekšā izvēršas izlietotu pārbēdzēju utilizācija. Viņi jau ir nodevuši visus, ko vien varēja, nodevuši visu un vēl spēj lasīt lekcijas rietumu izlūku skolās, taču pēc veca paraduma var arī "nopludināt" informāciju sāņus. Nodevējiem neviens neuzticas. Likvidācijas finansiālais labums ir skaidrs: MI-6 papildu finansējums (cīņai ar Krievijas "naidīgo darbību). Saceltajā tracī var pabiedēt krievu "oligarhus" un "izkratīt" viņu kontus Londonas bankās. Ietekmīgā avīze The Guardian saka pavisam atklāti: "Pieklājība nelīdz – pienācis laiks sākt stingru spēli ar Lielbritānijā dzīvojošajiem bagātajiem krieviem." Vēl vairāk, tā piebilst: "Mums ir jāpadzen viņu bērni". Avīze apgalvo: "Krievijā nav iespējams kļūt bagātam, ja nedraudzējaties ar Putinu. (..) Tāpēc, ja Mejas valdība vēlas sūtīt Krievijas prezidentam signālu, tā var anulēt viņa tuvākā loka pārstāvju vīzas vai, iespējams, praksē pārbaudīt jauno likumu par orderiem nenoskaidrotas izcelsmes mantībai. Pēc tam būs jālikvidē mehānismi, ar kuru palīdzību krievi atmazgā naudu Lielbritānijā."
Taču bijušais ieslodzītais, Maskavas apgabala administrācijas, Ārlietu ministrijas un izlūkošanas bijušais darbinieks Skripaļs nekādi nav saistīts ar bagātajiem Krievijas pilsoņiem. Viņš saņēma patvērumu Lielbritānijā pēc ASV un KF organizētās izlūku apmaiņas 2010. gadā. Iztikai līdzekļus pelnīja ar lekcijām Karaliskajā Kara akadēmijā Sandhērstā. Dzīvoja labklājīgajā Solsberijā uz rietumiem no Londonas. Gadu pēc "apmaiņas brauciena" pie viņa ieradās sieva Ludmila, dēls Aleksandrs un meita Jūlija. Tagad MI-6 lauza galvas: vai ģimenei nejauši izdevās satikties tik ātri?
Skripaļa sieva mira pēc onkoloģiskas slimības 2012. gadā, dēls – aknu mazspējas rezultātā atvaļinājumā Krievijā pērnvasar. Mirstīgās atliekas tika nogādātas Lielbritānijā, un tagad Londonas speciālistiem ir aizdomas, ka tādējādi (slepkavība un signālbāka pie līķa) Krievijas specdienesti mēģinājuši noskaidrot, kur dzīvo Sergejs Skripaļs. It kā sešus gadus ilgā ieslodzījuma laikā Krievijā nebija ne mazāko iespēju vajadzības gadījumā klusiņām likvidēt nodevēju.
No tuviniekiem Sergejam Skripaļam palika tikai 33 gadus vecā meita Jūlija, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Londonā. Viņi tikās reti, taču 4. martā tēvs ar meitu kopā pusdienoja itāļu restorānā Zizzi, kur, iespējams, viņi saņēma kaut kādu vielu. Drīz vien viņus atrada uz soliņa tuvējā skvērā, bez samaņas. Tālāk – vesels versiju salūts par iespējamiem indes avotiem – no picas līdz ziedu pušķim (protams, Krievijas "specdienestu garajās rokās). Nonāca pat līdz izrakumiem Solsberijas kapos, kur atdusas Skripaļa sieva un dēls.
Informācijas cena
Izlūkdienestu iegūta informācija var ienest valstij tik daudz naudas, ka vairākkārt atmaksāsies visi dienesta uzturēšanai vajadzīgie izdevumi. Atsauksim atmiņā kādu senāku stāstu – tas palīdzēs izprast spiegošanas graujošo efektu. Viens no pirmajiem padomju "iniciatīvas speciālistiem" apakšpulkvedis Pjotrs Popovs nodeva Rietumiem vairāk nekā 80 padomju kara izlūkošanas darbiniekus (rietumu avoti stāsta par 650 cilvēkiem). Popova ziņojumi ļāva Pentagonam ietaupīt uz zinātniski pētniecisko programmu rēķina apmēram 500 miljonus dolāru. Un var tikai netieši iedomāties, kādi bija PSRS zaudējumi. Pēc tiesas sprieduma Popovs tika nošauts 1960. gadā.
Neapšaubāmi, Skripaļs to zināja, kad 35 gadus vēlās Spānijā sāka darbu britu izlūkdienesta labā. Viņš tika uzskatīts par vērtīgu ieguvumu. Līdz arestam 2004. gadā viņš atklāja aptuveni 300 Krievijas izlūkdienesta darbiniekus un aģentus dažādās pasaules valstīs. Nodevēja ilggadējās pūles briti apbalvoja ar summu aptuveni 100 dolāru apmērā, taču Skripaļa darbību nav iespējams vērtēt naudas izpausmē. Komplekss problēmas vērtējums liecina, ka kaitējums Krievijai bija milzīgs.
2006. gada janvārī telekanāls "Rossija" demonstrēja Arkādija Mamontova filmu, kurā Lielbritānijas vēstniecības sekretārs Kristofers Pirts pastaigājās kādā Maskavas skvērā un domīgi apstājās pie slēptuves – ar spiegošanas aparatūru pildīta akmeņa, kas uztvēra un nodeva informāciju pa šifrētu Bluetooth kanālu. Šī iekārta lika pamatus Skripaļa atmaskošanai. Pēc tam uzpeldēja ziņas par kontu bankā Spānijā, kas bija atvērts viņa vārdā dienesta laikā.
2010. gada jūnijā ASV varasiestādes arestēja desmit Krievijas pilsoņus aizdomās par spiegošanu. Neilgi pēc aresta viņi tika apmainīti pret zinātnieku Igoru Sutjaginu un par spiegošanu Krievijā notiesātajiem bijušajiem specdienestu darbiniekiem: Sergeju Skripaļu, Aleksandru Zaporožski un Genādiju Vasiļenko. Apmaiņa notika Vīnes lidostā. Tēma bija slēgta. Tālākās kolīzijas ir rietumvalstu darīšana, kurās apmetās "vērtīgie aģenti" no Krievijas cietumiem.
