RĪGA, 13. marts — Sputnik. Rīgas brīvostas kravu apgrozījums pirmajos divos šī gada mēnešos samazinājies par 10,1%. Visvairāk krities lejamkravu apjoms – par 43,6% salīdzinājumā ar 2017. gada janvāri un februāri. Par to liecina statistika, kas publicēta ostas vietnē.
Janvārī un februārī Rīgas ostā pārkrauti 5,483 milj. tonnu kravu. Divu mēnešu laikā lielākais bijis beramkravu apjoms — 3,388 milj. t (-6,5%). Šajā periodā pārkrauti arī 1,306 tūkst. tonnu beramkravu (+21,1%), lejamkravu — 789,1 tūkst. t (-43,6%).
Lielāko īpatsvaru pārkrauto kravu struktūrā joprojām veidoja ogles — 36,5% (2017. gadā — 35%, 2016. gadā — 35,9%). Divu mēnešu laikā ostā pārkrauti 2,002 miljoni tonnu ogļu (-8,4%).
Naftas produktu daļa ostas kravu apgrozījumā sastādīja 14,2% — 781,1 tūkst. tonnu (-43,3%). Salīdzinājumam jāpiebilst, ka tas ir mazāk, nekā, piemēram, Baltkrievija eksportē divu nedēļu laikā.
Konteineru kravu īpatsvars Rīgas ostā sastādīja 13,9%, kokmateriāli — 9,5%, ķīmiskās kravas — 7,2%.
Iepriekš vēstīts, ka Ventspils ostā apgrozījums šī gada pirmajos mēnešos samazinājās par 31% salīdzinājumā ar šo periodu pērn – līdz 3,091 miljoniem tonnu. Lejamkravu apjoms šajā laikā samazinājies par 25% — līdz 1,924 milj. tonnu. Sauso kravu apjoms krities par 53% — līdz 734 tūkst. t, ģenerālo kravu apjoms pieaudzis par 13%, sastādot 433 tūkst. tonnu.
Liepājas ostas kravu apgrozījums 2018. gada divu mēnešu laikā pieaudzis par 29% salīdzinājumā ar pērno gadu — līdz 1,385 milj. tonnu. Tostarp graudaugu pārkraušanas apjoms pieaudzis par 51% — līdz 710,7 tūkst. tonnu, būvmateriālu apjoms audzis par 39% — līdz 97 tūkst. tonnu, kokmateriālu – par 22% — līdz 62,7 tūkst. tonnu. Naftas produktu apjoms pieaudzis par 46% — līdz 84,7 tūkt. tonnu. Naftas apstrāde nav veikta.
Tātad trīs lielākās ostas Latvijā šī gada divu mēnešu laikā kopā pārkrāvušas aptuveni 2,8 milj. tonnu naftas produktu. Baltijas jūras baseina ostās Krievijā 2018. gada pirmajos mēnešos pārkrauti 22,08 miljoni tonnu – gandrīz astoņas reizes vairāk.
Latvijas ostas zaudējušas ievērojamu kravu apjomu, ņemot vērā Krievijas ieceri attīstīt savu infrastruktūru Baltijā, kā arī palielināt dzelzceļa caurlaides spēju Ļeņingradas apgabalā.
Latvijas tranzīta nozares pārstāvji un valdība uzsākusi pārrunas ar Krieviju jautājumā par sadarbības attīstību kravu pārvadājumu jomā. Piemēram, 2017. gada vasarā notika pirmā Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde, kurā šis jautājums bija viens no galvenajiem.
