Lietuva, Latvija un Polija stāsta par "Ziemeļu straumes 2" nestajiem draudiem

© Foto : Nord Stream 2 / Aксель ШмидтПеревалка труб для "Северного потока - 2" в немецком порту Мукран, архивное фото
Перевалка труб для Северного потока - 2 в немецком порту Мукран, архивное фото - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Lietuvas parlamenta spīkers apgalvo, ka gāzesvada projekts esot "politisks instruments" un radīts ar nolūku likvidēt Eiropas energoneatkarību.

RĪGA, 12. marts — Sputnik. Lietuvas, Latvijas un Polijas parlamentu spīkeri parakstījuši vēstuli Eiropas Savienības valstu parlamentu vadītājiem par projektu "Ziemeļu straume 2", vēsta Sputnik Lietuva

Dokuments tika parakstīts svētdien, Lietuvas neatkarības atjaunošanas dienā, Lietuvas Seima spīkera Viktora Pranckeša kabinetā, informē Seima preses dienests. Parlamentu vadītāji pieprasa citu Eiropas valstu parlamentiem aktīvi iesaistīties diskusijā, no kuras atkarīga ES pārskatāmā enerģētiskā tirgus eksistence.

Ziemeļu straume - Sputnik Latvija
Viedoklis
"Radīts Eiropai": "Ziemeļu straumi 2" vairs nevar apturēt

"Ziemeļu straume 2" tiek prezentēta kā komerciāls projekts, taču patiesībā tas ir "politisks instruments", kura mērķis ir padarīt Eiropu atkarīgu no viena – Krievijas – enerģijas avota, apgalvo Prancketis.

Pēc viņa domām, gāzesvads esot "ģeopolitisks projekts", kura pamatā – Krievijas "politiskais lēmums" atteikties no gāzes tranzīta cauri Ukrainai.

Iepriekš Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis preses konferencē pēc pārrunām ar kolēģiem no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas paziņoja, ka Varšava, tāpat kā Baltijas valstis uzskata "Ziemeļu straumi 2" par "ārkārtīgi bīstamu".

Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Lietuva nolēmusi izstāties no Eurogas, jo organizācijas vadītāji iebilda pret grozījumiem ES Gāzes direktīvā bez konsultācijām ar visiem organizācijas locekļiem. Vienlaikus tieši šie grozījumi varētu negatīvi ietekmēt Krievijas projekta īstenošanu.

Projekts paredz divu gāzes cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru apjomā gadā no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai.

Ziņu lente
0