RĪGA, 10. marts — Sputnik. Igaunija dzīvo uz Briseles dotāciju rēķina, taču pamanās veikt rekordlielus ieguldījumus aizsardzībā no neesoša pretinieka potenciālās agresijas, vēsta Sputnik Igaunija.
Eiropas Savienības statistikas dienests Eurostat vēsta, ka aizsardzībai atvēlētie Igaunijas izdevumi attiecībā pret valsts IKP 2016. gadā sasnieguši 2,4%. Tas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā.
Igaunijai seko Grieķija (2,1%), kurā valda permanenta spriedze attiecībās ar tās partneri NATO — Turciju, un kādreizējā jūru valdniece Lielbritānija (2%). Zemākie aizsardzības izdevumi bija Lielbritānijas kaimiņvalstī — Īrijā (0,3%), mūžīgi neitrālajā Luksemburgā (0,4%), mierīgajā Austrijā un saulainajā Maltā (0,6%).
Vidējie aizsardzības izdevumi Eiropas Savienībā sastāda 1,3% IKP, Eiropā kopumā — 1,2%.
Eiropas rekordus pārspējuši arī Igaunijas izdevumi attiecībā pret valsts budžetu, sastādot 6%. igaunijai seko Lielbritānija (4,8%) un Lietuva (4,6%). Par savu aizsardzību vismazāk raizējas Īrijas (1,1%), Austrijas (1,2%) un Luksemburgas valdības (1%).
Jāpievērš uzmanība faktam, ka savai aizsardzībai vairāk tērē, maigi sakot, nabadzīgas valstis, kuras stabili "sēž" uz Briseles dotāciju adatas. Nelielās, labklājīgās Eiropas valstis armijai atvēl salīdzinoši nelielus līdzekļus — par savu labāko aizstāvi tās uzskata neitralitātes politiku un cenšas nelīst lielvalstu nežēlīgajās spēlēs, lai nekļūtu par to rotaļlietām.
Nabadzīgajām valstīm, kuru valdībām dažādu iemeslu dēļ nav izdevies attīstīt sekmīgu ekonomisko modeli, nākas pelnīt uz "kājnieku" lomas rēķina vai tēlot savdabīgus militāri politiskus kaušļus, kurus vecākie un solīdākie "sabiedrotie" sūta pa priekšu provokācijām un spēku izmēģināšanai.
Iepriekš vēstīts, ka 2018. gada februārī ASV aizsardzības ministrs Džeimss Metiss sapulcē NATO galvenajā mītnē Briselē izdarīja spiedienu uz kolēģiem no Eiropas un centās viņus pārliecināt veltīt lielākus līdzekļus militārajām vajadzībām un iegādāties bruņojumu ASV. Vairāk nekā puse alianses valstu Eiropā ir gatavas atskaitīties par saviem plāniem palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2% iekšzemes kopprodukta (IKP).
Pēc būtības Džeimss Metiss ieradās Briselē, lai saņemtu NATO Eiropas valstu aizsardzības ministru atskaites par to, kā viņi plāno palielināt aizsardzības izdevumus, lai līdz 2024. gadam sasniegtu alianses statūtos minētos un ASV prezidenta Donalda Trampa pieprasītos 2% IKP.
