RĪGA, 7. marts – Sputnik. Rīgas Pašvaldības policija (RPP) atskaitījusies par pērnā gada darba rezultātiem, vēsta portāls riga.lv.
Policijas izsaukumu skaits turpina pieaugt. Pērn Rīgas policija saņēmusi 92 706 izsaukumus, turklāt ievērojami palielinājies izsaukumu skaits ar mobilās aplikācijas RPP starpniecību. Taču policisti uztur labu reaģēšanas ātrumu.
"Svarīgos gadījumos, kuros nepieciešama tūlītēja policijas palīdzība", tādos kā kautiņi, ugunsgrēki un noziegumi, darbinieki vidēji ierodas notikuma vietā sešu minūšu un deviņu sekunžu laikā.
Uz ģimenes konfliktu izsaukumiem reaģē daudz lēnāk – vidēji policijas patruļu nākas gaidīt 14 minūtes 26 sekundes. RPP priekšnieks Juris Lūkass uzsvēra, ka reaģēšanas laiks būtu ievērojami labāks, ja nenāktos tik daudz strādāt ar ceļu satiksmes pārkāpumiem – šādi izsaukumi sastāda 41% no kopējā zvanu skaita.
Kā rezultātā vienpadsmit stundu maiņas laikā policijas ekipāža vidēji 3,5 stundas nodarbojas ar ceļu satiksmes uzraudzīšanu, līmējot tā saucamās "plāksterus". Kopumā 2017. gadā tika sastādīti 52 358 protokoli par apstāšanās un stāvvietas noteikumu pārkāpumiem, par 9% vairāk, nekā pirms gada.
"Tas nav pareizi. Diemžēl esam kļuvuši par Ceļu policiju," — uzsvēra Lūkass.
Izņemot apstāšanās un stāvvietas noteikumu neievērošanu, visizplatītākais pārkāpums ir alkohola lietošana sabiedriskās vietās, kā arī pārkāpumi, kuri pastrādāti alkohola reibuma stāvoklī. Kopumā pērn tika reģistrēti 13 937 administratīvi pārkāpumi, kuri nebija saistīti ar ceļu satiksmes noteikumiem, no tiem 2 878 bija saistīti ar alkohola lietošanu.
Par galveno policijas darbības virzienu paliek bērnu tiesību aizsardzība. Pērn ģimenēm tika atņemti simts bērni, jo tos apdraudēja pašu vecāki. Tas ir par 70% vairāk, nekā pirms gada.
"Mūsu mērķis nav noķert tikai 17 gadus vecus smēķētājus pie skolām, bet gan novērst tos pārkāpumus, kas tiek izdarīti pret bērniem, kā arī turpināt strādāt ar bērniem profilaktiski, lai viņi paši neizdarītu pārkāpumus," — uzsvēra Lūkass.
Viena no nākotnes prioritātēm ir videonovērošanas attīstība: šogad kameras tiks uzstādītas Bolderājā un Daugavgrīvā, pēc tam Ķengaragā, Vecmīlgrāvī un citos rajonos.
"Bet ne jau videonovērošana ir svarīgākais. Svarīgākais ir cilvēki, kas skatās šajās kamerās un brauc uz izsaukumiem. Tādēļ kopā ar Finanšu departamentu jau esam sastādījuši plānu, un par finansējumu ne tikai domāsim, bet arī pildīsim," — pateica sanāksmē Rīgas mērs Nils Ušakovs.
Kā jau stāstīja Sputnik Latvija, Videonovērošanas centru izveidoja Pašvaldības policija 2005. gadā. Kameras ļauj ne vien fiksēt, bet arī novērst likumpārkāpumus.
