Eiropas lielāko enerģētisko koncerni, kuri pārstāv Vāciju un Austriju, šīs nedēļas sākumā nāca klajā ar maksimāli skarbu paziņojumu jautājumā par gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecību, vēsta aģentūras RIA Novosti komentētājs Dmitrijs Lekuhs.
Īsumā par varoņiem. Wintershall. Faktiski tā ir BASF, pasaulē lielākā ķīmiskā koncerna — Vācijas uzņēmuma — meitasuzņēmums. Savukārt Austrijas OMV ir lielākā naftas kompānija Centrāleiropā. Lūk, šo gigantu vadītāji līdz ar Uniper paziņoja: "Eiropas enerģētiskā drošība nevar kļūt par rotaļļietu amerikāņu enerģētiskajā un ekonomiskajā politikā, kā arī ASV darbībās drošības un ģeopolitikas jomās". Savukārt valstis, kas seko amerikāņu fārvaterā — Ukraina un Polija, kā tranzītvalstis nav ieinteresētas radīt jaunu un konkurētspējīgu gāzes infrastruktūru Eiropā.
Taču arī tas vēl nav viss.
"Cauruļvada ("Ziemeļu straume 2" — red.) celtniecība nozīmē pašreizējo ceļu diversifikāciju, esošo tīklu papildināšanu un paplašināšanu. Tieši tas atbilst Eiropas enerģētiskās savienības un stabila Eiropas gāzes iekšējā tirgus mērķiem. Nord Stream 2 saista un stiprina Eiropu, jo galu galā tiks izveidots drošs gāzes transporta ceļš uz Eiropu. Tie, kuri uzstājas pret "Ziemeļu straumi 2", novājina konkurenci un ES enerģētisko drošību."
…Vārdu sakot, tas pat nav "dumpis uz kuģa". Tas ir "kapteiņu padomes lēmums", jo tamlīdzīgi paziņojumi ir vienkārši neiespējami bez iepriekšminēto struktūru saimnieku piekrišanas.
Ko tas nozīmē?
Vecās Eiropas lielais enerģētiskais bizness ir neatgriezeniski pieņēmis lēmumu Krievijas gāzesvadu jautājumā. Tas ļoti labi izprot visus apstākļus un iespējamos šķēršļus, tāpat kā visus "pretestības instrumentus" visos iespējamos un neispējamos līmeņos. Lēmums ir pieņemts.
Viss. Punkts. Tālāk: "tie, kas nav kopā ar mums, ir pret mums".
Tā nav nejaušība, ka "Eiropas komisijai ir jāpārdomā, kāpēc diskusijās ap "Ziemeļu straumi 2" tā nerīkojas objektīvi". Tas ir, Eiropas lielākie koncerni dod mājienu par to, ka Eiropas komisijai nāktos paturēt prātā, no kurienes nāk līdzekļi visas tās Briseles tarkšķētavas uzturēšanai.
Lai arī Eiropas lielā biznesa viedoklis bija zināms iepriekš, svarīgs ir cits aspekts. Iepriekšminēto paziņojumu var uzskatīt ne vien par ekonomisku, bet arī politisku viedokli.
Eiropas "reālais sektors" ļoti labi saprot, ka pašlaik uz spēles likta tā pastāvēšana. Lieta tāda, ka līdztekus visā pasaulē pazīstamai "vācu kvalitātei", Eiropas rūpniecības energoietilpīgās ražošanas neapšaubāma priekšrocība ir tās produkcijas konkurētspējīgā cena. Lai to sasniegtu, nepieciešama tieši cauruļvadu (un nav svarīgi, kur tā iegūta) gāze.
Tādos apstākļos Eiropa pat vēl mazāk nekā Krievijas Federācija vēlas būt atkarīga no Ukrainas caurules. Vācu "ķīmijai" vai elektronikai tas ir banālas izdzīvošanas jautājums spēcīgas konkurences vidē.
Eiropas bizness spēj izprast ASV viedokli un problēmu risina ar Vašingtonā tradicionāli spēcīgo "vācu lobētāju" palīdzību, taču paša baroto un uzturēto eirobirokrātu viedokli, tāpat kā Varšavas un Kijevas pozīciju tas vienkārši uzskata par "niecīgu".
Pie tam diezin vei Eiropas biznesam izdosies aprobežoties tikai ar "Nord Stream 2 jautājuma atrisināšanu". Ja esi nostājies uz kāda ceļa, tajā tik un tā būs noteikta soļu secība. Lai nu kā, mēs nešaubāmies par to, ka tādos uzņēmumos kā Uniper, Wintershall un OMV, cilvēki prot rēķināt un ar saviem uzdevumiem tiek galā.
