RĪGA, 3. marts - Sputnik. Baltijas valstis 2004. gadā kategoriski iebilda pret Krievijas eirointegrāciju, un no šīs idejas nācās atteikties, intervijā Sputnik Francija pastāstīja bijušais Francijas vēstnieks Krievijā Klods Blanšmezons.
Diplomāts norādīja, ka Krievijas iekļaušanās vienotā ekonomiskā telpā ar ES bija pilnīgi iespējama 2003.-2004. gadā.
"Tolaik mēs pārdomājām, kā pacelt Francijas un Krievijas attiecības jaunā līmenī. Domājām, ka pienācis laiks veidot vienotu ekonomisko telpu. Vladimirs Putins bija ar mums vienisprātis. Sarunas sākās 2003. gadā un ritēja grūti," — pastāstīja Blanšmezons.
Pēc viņa vārdiem, vispirms grūtības bija saistītas ar "Gazprom", ko EK uzskatīja par monopolistu. Tomēr 2004. gadā, kad Eiropas Savienība paplašinājās, radās jaunas grūtības.
"Austrumeiropas un Baltijas valstis negribēja tik ātri pievienoties Krievijas un ES ekonomiskās savienības līgumam. Kļuva neiespējami turpināt kalt tāda veida plānus, jo puses zaudēja par to interesi… Nacionālisti, panslāvisti uzskatīja, ka tā nav labākā ideja. Šī tendence guva virsroku, jo pārrunas aizķērās. Ļoti žēl. Iespējams, daudz ko nākotnē būtu iespējams novērst, piemēram, to, kas notika Ukrainā," — uzsvēra diplomāts.
Viņš atzīmēja, ka par lūzuma momentu Maskavas un Rietumu attiecībās kļuva Vladimira Putina runa Minhenes drošības konferencē 2007. gadā, kad kļuva skaidrs: "kopš šī brīža Krievijas Federācija ir apņēmusies aizstāvēt savas intereses".
"Krievija centās sadarboties ar Rietumiem, ar NATO: kad sāku darbu Maskavā, daži stratēģi rotaļājās ar ideju par Krievijas iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē. Iespējams, ne militārajā organizācijā, tomēr Ziemeļatlantijas aliansē. Bija mēģinājums integrēties rietumu struktūrās. Nerunājot jau par G8 — Putins piedalījās visos samitos līdz 2014. gadam," — atgādināja diplomāts.
Blanšmezons pauda cerību, ka līdz 2025. gadam Krievija un Eiropa tomēr tuvosies viena otrai un tiks noslēgts līgums par sadarbību.
"Iespējams, vajadzētu pievērst uzmanību nozarēm, kurās izdosies gūt panākumus — varbūt mīkstināt vīzu režīmu, uzlabot jauniešu pārvietošanās noteikumus, paplašināt studentu apmaiņu… Domāju, Emanuels Makrons rīkojās ļoti pareizi, uzaicinot prezidentu Vladimiru Putinu pievienoties Trianonas dialogam… viņi no jauna tiksies Sanktpēterburgā," — atzīmēja diplomāte.
Latvija iestājās Eiropas Savienībā 2004. gada 1. maijā līdz ar Ungāriju, Kipru, Lietuvu, Maltu, Poliju, Slovākiju, Slovēniju, Čehiju un Igauniju. Pašlaik formāli ES veido 28 dalībvalstis.
