RĪGA, 17. februāris — Sputnik. Jaunākie pētījumi pierādīja, ka holesterīns, kas nonāk cilvēka organismā ar pārtikas produktiem, ir nenozīmīgs, un īpaši neietekmē holesterīna līmeni asinīs. Šenijas Sasonas rakstu Izraēlas izdevumā Calcalist pārpublicējis portāls InoSMI.
Ilgu laiku olām bija slikta reputācija dietologu un ārstu vidē. Daudzi dēvēja olas par īstu "holesterīna bumbu". Taču jaunie pētījumi ļauj reabilitēt populāro un svarīgo produktu. Turklāt jaunākie pētījumi liecina: ja bērni no pusotra gada vecuma neapēd vismaz vienu olu dienā, viņiem draud mazasinība un aizkavēta attīstība.
Vai varat iedomāties dzīvi bez ceptām olām, olu kulteņiem, smalkmaizītēm un pankūkām, konditorejas izstrādājumiem? Citiem vārdiem sakot, vai varat iedomāties savu dzīvi, savu uzturu bez olām? Šis produkts ir atrodams katrā mājā, un tā nav nejaušība. Grūti aizvietot olas ikdienas ēdienos, taču, protams, vegāni nepiekritīs šim viedoklim. Tomēr svarīgākais ir tas, ka olām piemīt nozīmīgas uztura īpašības, un pēc dažiem parametriem tās ir vienkārši neaizvietojamas.
Olas ir galvenais olbaltumvielu avots, tās nodrošina organismu ar vitāli svarīgām aminoskābēm. Olās ir daudz dzelzs, kalcija un vitamīna B12. Olbaltumvielu un dzelzs lielais daudzums padara šo produktu īpaši noderīgu tādām iedzīvotāju kategorijām, kā cilvēki, kuri nodarbojas ar intensīvām fiziskām aktivitātēm, un cieš no nieru slimībām.
Veselības ministrija iesaka iekļaut olas bērnu uzturā, sākot ar 1,5 — 2 gadiem, tas palīdz izvairīties no mazasinības riska, kas bieži paradās agrā vecumā.
Tātad, pienācis laiks atdot olām godīgi pelnīto labo slavu.
