RĪGA, 8. februāris — Sputnik. Eiropas Parlaments ar balsu vairākumu apstiprināja rezolūciju par mazākumtautību tiesību aizsardzību un atteikšanos no diskriminācijas Eiropas Savienības dalībvalstīs. Par to savā lapā Facebook pastāstīja EP deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins.
"Ziņojumā īpaši uzsvērts, ka mazākumtautības Eiropā saskaras ar augošām grūtībām. Ņemot par piemēru Latviju, varu personīgi apliecināt, ka no gada gadā reproducējas sabiedriskā nevienlīdzība, un īpaši tas skar izglītības sistēmu un valodas politiku.
Mazākumtautību lomas pastiprināšanās nozīmē, ka aug sabiedriskā uzticība vietējām un nacionālajām varasiestādēm, tātad pastiprinās ticība Eiropai. Taču Eiropas Savienībai pietrūkst mērķtiecības, lai kļūtu par patiesu mazākumtautību aizstāvi. Tas ir labi redzams, vērojot, kā Eiropas Parlamentā tikušas apslāpētas daudzas iniciatīvas mazākumtautību labā," – raksta Mamikins.
Tāpat gandrīz tika apslāpēta Latvijas un Igaunijas pārstāvju iesniegtā iniciatīva – kā paziņoja Eiropas Parlamenta deputāte no Igaunijas Jana Toma, īsi pirms balsojuma dokumentā tika izdarīti grozījumi, kuri kardināli mainīja tajā iekļauto nolikumu jēgu:
"Plenārsesijai sagatavotajā ziņojuma tekstā termins "non-citizens" tika aizvietots ar "non EU-citizens" (nepilsoņu vietā – ne ES valstu pilsoņi). Tas, kā jūs noprotat, nebūt nav viens un tas pats. Visi nepilsoņi ir ne-ES pilsoņi, taču nebūt ne visi ne-ES pilsoņi ir nepilsoņi."
EP deputāts uzsvēra, ka "no veselā saprāta esam saskārušies ar elementāru viltojumu, kad parlamenta balsojumam netiek iesniegts komitejā iepriekš apstiprinātais teksts". Tikai īsi pirms balsojuma izdevās konstatēt viltojumu un nomainīt tekstu pret sākotnējo versiju. Toma piebilda: "Acīmredzot, tas ļoti sabojāja noskaņojumu maniem kolēģiem (EP deputātiem no Igaunijas – red.), kuri cīņā pret nepilsoņiem saskata savas dzīves jēgu."
Toma atzīmēja, ka EP deputāte Kaija Kallasa balsojusi pret rezolūciju, un pauda pārliecību, ka tāpat nobalsojis arī viņas "nāvīgais kolēģis", Igaunijas bijušais ārlietu ministrs Urmass Paēts.
Iepriekš Urmass Paēts kopā ar EP deputātu no Latvijas Arti Pabriku mēģinājuši pretoties petīcijas izskatīšanai, taču nesekmīgi.
2016. gada aprīlī Toma, Mamikins un EP deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka sagatavoja petīciju, lai piesaistītu EP uzmanību pretrunām jautājumā par vēlēšanu tiesībām Latvijā un Igaunijā. 2016. gada jūnijā tā tika iesniegta Eiropas Parlamentā.
