RĪGA, 8. februāris — Sputnik. Latvijai nedraud ārstu pieplūdums no ārzemēm – grūtības rada nepieciešamība apgūt latviešu valodu, paziņoja Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis radio Baltkom ēterā.
Tā eksperts komentēja Latvijas Ekonomikas ministrijas ieceri atvieglot darba devējiem iespējas uzaicināt dažu specialitāšu pārstāvjus no ārzemēm, kuru starpā ir ārsti, piloti, zvejnieki, programmētāji u.c. Ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz, ka migrantiem būs jāmaksā tikai par 20% vairāk nekā vietējiem darbiniekiem un vakancei jābūt reģistrētai tikai 10 dienas, nevis mēnesi.
"Neskatoties uz koalīcijas lēmumu, citu valstu iedzīvotājiem nebūs nemaz tik vienkārši ierasties Latvijā un turpināt šeit ārsta darbu. Kaut vai tāpēc, ka atbraucēji neprot ne latviešu, ne krievu valodu. Bet mums, pirmkārt, ir likums par valsts valodu, otrkārt, ir divvalodības realitāte," – paziņoja Pēteris Apinis.
Pēc viņa vārdiem, ārsts, kurš nepārvalda ne krievu, ne latviešu valodu, "vispirms saskarsies ar valodas barjeru, pēc tam viņam nāksies nokārtot latviešu valodas eksāmenu, atkārtoti nokārtot medicīnas eksāmenu, pamācīties rezidentūrā. Galu galā paies 10 gadi, līdz viņš saņems atļauju strādāt Latvijā".
Apinis pastāstīja, ka daži ārsti no NVS valstīm ierodas Latvijā, lai pēc tam dotos strādāt uz Angliju.
"Mums ir kolēģi no NVS valstīm, kuri divu gadu laikā apgūst latviešu valodu un teicami nokārto eksāmenu. Pēc tam viņi parasti nokārto zināšanu pārbaudi mūsu Medicīnas fakultātē un iekārtojas rezidentūrā, lai pēc tam no Latvijas dotos uz Angliju," – viņš atzīmēja.
