RĪGA, 31. janvāris — Sputnik. Eiropas plašsaziņas līdzekļu komentētāji skaidro Sauli Nīniste uzvaru Somijas prezidenta vēlēšanās un Miloša Zēmana uzvaru Čehijā arī ar viņu politiku attiecībās ar Krieviju un pārrunām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, portālā Sputnik Igaunija vēsta Aleksejs Toms. Šī iemesla dēļ daudzi analītiķi izdara acīmredzamu secinājumu: lielākā daļa vēlētāju nevēlas saskatīt draudus Krievijā un ir noguruši no ekonomiskajām sankcijām.
Stāsta pat to, ka vēlēšanu iznākums Čehijā apliecina dziļo šķelšanos ES. Tiesa, tā galvenokārt domā briti, piemēram, The Telegraph, kuru objektivitāte, ņemot vērā Brexit, ir apšaubāma. Zēmans piesaistījis sev un savai valstij Eiropas uzmanību, būdams "skaļš" eiroskeptiķis ar atklāti prokrieviskiem uzskatiem, apgalvo žurnālists Metjū Dejs, kura viedoklim piekrīt daudzi analītiķi Eiropā.
Pret Krieviju naidīgāk noskaņotie publikāciju autori Eiropas izdevumos Milošu Zēmanu jau labi sen dēvē par "Putina draugu" un "Trampu, kurš parādījās jau pirms Trampa", toties aukstasinīgais un līdzsvarotais Sauli Nīniste tamlīdzīgām definīcijām noteikti neatbilst. Piemēram, izdevums Euractiv raksta, ka Nīnistes vērā ņemamā uzvara jau prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā ar graujošu priekšrocību liecina par viņa prasmīgo balansēšanu starp tiem, kuri vēlas labas attiecības ar Krieviju, un tiem, kuri vēlas valsts iekļaušanos NATO. NATO piekritēju ietekme uz vēlēšanu rezultātiem, ņemot vērā to, cik nepopulāra iedzīvotāju vidū ir iecere iestāties aliansē (pēc aptauju rezultātiem, to atbalsta ne vairāk kā 20% iedzīvotāju), šķiet pārspīlēta.
Krievu gara neredzamā klātbūtne
Nedaudz pārspīlēts šķiet arī secinājums, ka prezidenta vēlēšanās tik dažādās Eiropas valstīs uzvarējuši kandidāti, kuri atbalsta draudzīgas attiecības ar Maskavu un prezidentu Putinu personīgi, lai arī gan Nīniste, gan Zēmans patiešām uzskata par svarīgu konstruktīvu dialogu ar Maskavu. Tomēr abas valstis pievienojās pret Krieviju vērstajām ekonomiskajām sankcijām, ko ES ieviesa pēc zināmajiem notikumiem Ukrainā, un regulāri balso par to pagarināšanu. Taču zīmīgs ir fakts, ka abu Eiropas valstu augstākā posteņa kandidātu labās un sliktās īpašības daļēji tiek mērotas ar viņu attiecībām ar Maskavu.
"Es domāju, ka nav iemeslu vēlēties dalību (NATO – red.) līdz brīdim, kamēr saglabājas pašreizējie apstākļi," – paziņoja Nīniste. Viņam no jauna izdevās nepateikt neko noteiktu par valsts iespējamo dalību NATO: "Taču, ja notiks nopietnas izmaiņas (ārpolitiskajā situācijā – red.), tad mēs, iespējams, nokļūsim citā situācijā."
"Nevēlos kaut ko mainīt vienkārši pašu pārmaiņu dēļ. Neapšaubāmi, mēs vērīgi sekosim notikumiem aiz Somijas robežām, globālā mērogā un, protams, reaģēsim, ja būs nepieciešams," – skaidroja Sauli Nīniste, domājams, par Helsinku viedokli starptautiskajās attiecībās, attiecībās ar NATO un Krieviju.
Daudzi Eiropas politologi uzskata Somijas prezidentu par savdabīgu starpnieku Rietumu un Austrumu attiecībās.
