RĪGA, 30. janvāris — Sputnik. Tālajā 1886. gadā nevienam ne prātā nenāca, ka 29. janvāris kļūs par jaunas ēras — mašīnbūves ēras — sākumu. Šajā dienā daudziem automobiļu mīļotājiem pazīstamais Karls Frīdrihs Bencs saņēma patentu savai automašīnai ar iekšdedzes dzinēju, vēsta Sputnik Igaunija.
Lai arī tolaik benzīna dzinējs bija unikāls, jo Benca konkurenti izmantoja spirtu, pirmā konstrukcija nebūt nebija ideāla. Automašīna atgādināja atvērtu divvietīgo ekipāžu, tai bija tris riteņi un metāla rāmis. Abi pirmā benzīna automobiļa ātruma pārvadi darbināja aizmugures riteņus.
Maksimālais automašīnas ātrums — 16 kilometri stundā. Kad Karls Bencs nolēma demonstrēt savu darinājumu, apkārtējie nebija sajūsmā par to — viņi sašuta par skaļo troksni, ar kādu darbojās dzinējs. Slāpētājus izgudroja krietni vēlāk — 1894. gadā.
Automašīnas troksnis biedēja pat zirgus
Reiz motora troksnis nobiedēja miesnieka zirgu tā, ka tas satrakojās un izkaisīja pa ceļu visas preces. Lai noklusinātu skandālu, Bencs bija spiests nopirkt visas sabojātās preces. Pēc incidenta tika nolemts automašīnu pilnveidot.
Izstādē Parīzē 1887. gadā visa pasaule uzzināja, ko paveicis Bencs, taču nebija neviena, kas vēlētos automobili nopirkt. Ražošanas laikā no 1886. līdz 1893. gadam Karls Bencs sakomplektēja 25 automašīnas Benz Patent-Motorwagen.
1926. gadā Karls Bencs un Gotlībs Daimlers (iekšdedzes dzinēja izgudrotājs) apvienojās, un radās līdz šai baltai dienai strādājošā kompānija Daimler — Benz. Taču laiks gāja, un parādījās jauni transporta līdzekļu ražotāji.
