Nepatīkamu pārsteigumu Igaunijas valdībai sagādāja ziņa par to, ka no 2018. gada 1. janvāra Ukraina iekļāvusi Igauniju ārzonas valstu sarakstā. Tas paveikts bez iepriekšējām konsultācijām un brīdinājumiem, tāpēc tāds "Jaungada pārsteigums" izskatās dīvaini. Taču jocīgākais ir tas, ka visa šī situācija kļuva zināma pavisam nejauši, raksta radio Sputnik autors Vladimirs Barsegjans.
Patlaban 402 igauņu uzņēmēji vēl kārto darīšanas ar Ukrainu. Kad gada sākumā viens no viņiem — Andress Lumi, kurš nodarbojas ar mēbeļu eksportu uz Ukrainu, — gatavojās veikt pārskaitījumu no Ukrainas uzņēmuma bankas konta uz Igaunijas kompānijas kontu, bankā viņam paziņoja, ka pirms konvertācijas viņa firma esot rūpīgi jāpārbauda. Tā nu viss kļuva zināms. Noskaidrojās, ka Ukrainas valdība, neziņojot Igaunijas ministrijām un iestādēm, iekļāvusi to ārzonu sarakstā.
Praksē tamlīdzīgas darbības nozīmē, ka 30% no Igaunijas ievestajām precēm tagad dokumentos jānorāda kā peļņa un no šīs summas jāmaksā ieņēmumu nodoklis un apgrozījuma nodoklis. Uzņēmēji konstatē, ka tas nozīmē pilnīgu viņu darbības kolapsu un padara to praktiski neiespējamu.
Kad Igaunijas vēstnieks Ukrainā Herts Antsu oficiāli vērsās atbilstošās iestādēs, noskaidrojās minētā lēmuma oficiālais iesmels: reinvestētās peļņas atbrīvošanās dēļ Ukraina uzskata, ka Igaunijas uzņēmumu ienākumu nodokļa likme ir 0%. Tiesa, nez kāpēc netika ņemts vērā apstāklis, ka Igaunijā peļņa tiek aplikta ar nodokli dividenžu atsavināšanas brīdī. Tādējādi sistēma nebūt neļauj izvairīties no nodokļu nomaksas, kas raksturīga ārzonas valstīm. Jā, Ukrainas valdībai pagaidām vēl ir grūti tikt ar visu skaidrībā. Un nevar teikt, ka viņi īpaši censtos.
Pēc tik nepatīkamām ziņām Igaunijas atbilstošās ministrijas un iestādes steigšus sazinājās ar kolēģiem Ukrainā cerībā, ka viņu lēmums tiks pārskatīts. Šobrīd nav zināms, cik ilgi vilksies pārrunas. Taču "eiropeiskās izvēles" brāļu rīcība atstājusi ļoti nepatīkamu iespaidu uz Igaunijas politiķiem un likusi šaubīties par to, vai "nežaležnajas" ierēdņiem pazīstamas kaut mazākās pateicības jūtas.
Lieta tāda, ka Igaunija, starp citu, būtiski atbalstīja Ukrainas "revolucionāto" vadību pēc notikumiem "eiromaidanā" 2014. gadā. Nav vajadzības uzskaitīt, kas tika un joprojām tiek darīts, lai atbalstītu Kijevas "tiekšanos pretī Eiropai" — tagad ir skaidrs, ka Tallina nebūt nav informēta par visiem Kijevas plāniem Igaunijas jautājumā. Lai nu tā būtu. Dzīvosim, redzēsim.
