RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Pirmā šī gada sesija uzsāks savu darbu pirmdien Strasbūrā, galvenais punkts dienas kārtībā — jaunā asamblejas priekšsēdētāja vēlēšanas, vēsta Sputnik Baltkrievija.
Bez Krievijas
Sesijas darbs atkal notiks bez Krievijas — 2014. gada pavasarī Krievijas delegācijai EPPA tika atņemtas galvenās pilnvaras sakarā ar notikumiem Ukrainā un Krimas atgriešanos Krievijas sastāvā. Pēc tam, kad vairākas reizes pieteikums Krievijas delegācijas pilnvaru atjaunošanai darbam EPPA vadošo iestāžu darbā tika noraidīts, Krievija 2016. un 2017. gadā neiesniedza pieteikumu savu pilnvaru apstiprināšanai struktūrā.
Tāpat tika izlemts apturēt iemaksas Eiropas Padomē sakarā ar Krievijas delegācijas nepiedalīšanos EPPA darbā.
Kas ieņems priekšsēdētāja posteni
Par galveno EPPA ziemas sesijas dienas kārtības jautājumu kļūs jaunā priekšsēdētāja vēlēšanas. Eksperti prognozē, ka par jauno EPPA vadītāju varētu kļūt itāļu parlamentārietis Mikele Nikoleti, viņš vada EPPA parlamenta grupu "Sociālisti, demokrāti un zaļie". Pēc ekspertu sacītā, vēlēšanas varētu notikt uz bezalternatīvas pamata.
Šobrīd EPPA vadītāja pienākumus izpilda Kipras pārstāve Stella Kiriakidis. Viņa tika ievēlēta šajā amatā 2017. gada oktobrī pēc tam, kad iepriekšējais EPPA priekšsēdētājs spānietis Pedro Agramunts atkāpās no amata.
Plānots, ka otrdien notiks jaunā Eiropas Padomes jaunā cilvēktiesību komisāra vēlēšanas. Gandrīz 6 gadus šo amatu EPPA ieņem latvietis Nils Muižnieks.
Citi jautājumi
Līdztekus kadru jautājumiem Strasbūrā tiks apspriests sporta temats, tostarp arī aktuālie futbola menedžmenta un finansēšanas jautājumi.
Tāpat dienas kārtībā iekļauti humanitāro seku temati sakarā ar Ukrainas konfliktu, Eiropas mazo reģionālo valodu aizsardzība, kā arī situācijas apspriešana Bosnijā un Hercegovinā, Ungārijā, Grieķijā, Īrijā un Igaunijā.
Par vienu no tēmām kļūs arī Tuvo Austrumu valstu iedzīvotāju migrācijas sekas Eiropā un — paralēli — islāmofobijas un ksenofobijas apkarošana Eiropā.
Parlamentāriešu priekšā Strasbūrā uzstāsies Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans, Dānijas premjerministrs Larss Loke Rasmusens un Austrijas prezidents Aleksanders Van der Bellens.
