RĪGA, 21. janvāris — Sputnik. Amerikāņu izdevums Defence One izanalizējis, kādas būtu iespējama kodolsprādziena sekas Havaju salās. Speciālisti izmantojuši īpašu programmu Nukemap, ko izstrādājis Stīvensa Tehnoloģiskais institūts, vēsta RIA Novosti. 13. janvārī Havaju salu varasiestādes izplatīja nepatiesu ziņu par raķešu draudiem, kas radīja paniku iedzīvotāju vidū.
On the one-week anniversary of the #Hawaii false alarm, @DefTechPat examines what a nuclear attack on the islands would actually look like. https://t.co/9P9xSmBRTC pic.twitter.com/WIDeN7AYoh
— Defense One (@DefenseOne) 20 января 2018 г.
Analīzei izdevums izraudzījies lādiņu ar 200 kilotonnu jaudu trotila ekvivalentā. Sprādziena epicentrs norādīts Havaju galvaspilsētā Honolulu, kurā patlaban dzīvo aptuveni 400 tūkstoši cilvēku.
Aprēķini liecina, ka sprādziens 600 metru augstumā virs zemes nekavējoties nogalinās 158 tūkstošus cilvēku, vēl 173 tūkstoši gūs ievainojumus. Izdevums atgādinājis, ka sprādziens gaisā pastiprina sprādziena vilni. Uguns lodes diametrs sasniegs 5 kilometrus. Sprādziens iznīcinās gandrīz 150 mācību iestādes un 30 slimnīcas.
Pie tam situāciju pasliktinās reljefs — sprādziena vilnis atsitīsies pret kalniem, kas ieskauj pilsētu. Piedevām izdevums prognozē "uguns vētru", ko radīs pilsētā esošo daudzo koka ēku aizdegšanās.
Defence One citē Džordžtaunas universitātes ekspertu Timotiju Džorgensenu, kurš uzskata, ka Havaju varasiestādes pieļāvušas kļūdu, nepatiesajā paziņojumā lūdzot iedzīvotājus "nekavējoties meklēt patvērumu". Pēc Džorgensena domām, paziņojumā bija jānorāda, ka nepieciešams sarūpēt ūdeni un produktus. Eksperts uzskata, ka radiācija ir tikpat bīstama, kā pats sprādziens, tāpēc kodoluzbrukuma gadījumā cilvēkiem nāksies pavadīt savā patvērumā vairākas dienas, gaidot, līdz samazināsies radioaktīvais fons.