RĪGA, 15. janvāris — Sputnik. Maz ticams, ka Krievija jebkad atvadīsies no Krimas, tāpēc Savienotajām Valstim nevajadzētu veidot savu stratēģiju uz vēsturei neatbilstoša neoliberālā pamata, raksta ASV Ņūportas Jūras kara koledžas pasniedzējs Lails Goldštains National Interest vietnē.
Krieviju un Krimu saista sena kopīga vēsture – pussala nonāca Krievijas teritorijā jau 1783. gadā, atgādina raksta autors. Krievi ne vienu reizi vien ir aizsargājuši Krimu asiņainās cīņās – pret Lielbritāniju, Franciju un Osmāņu impēriju Krimas karā un pret nacistisko Vāciju Otrā pasaules kara gados.
Šie senie vēsturiskie notikumi atbalsojas arī mūsdienās, jo Lielbritānija un Francija sāka Krimas karu, lai sasniegtu to pašu mērķi, ko jau pirms vairākiem gadu desmitiem nospraudusi NATO: apturēt iztēloto "Krievijas agresiju", atzīmēja Goldštains. Pēc viņa domām, pašlaik Eiropu galvenokārt apdraud migrācijas krīze un terorisms, nevis Maskava.
Jāpiebilst, ka XIX gadsimtā amerikāņi atbalstīja Krievijas cīņu par savām zemēm. ASV pat sūtīja uz pussalu ieročus un munīciju, brīvprātīgos un ārstus. "Fakts, ka reiz Savienotās Valstis pavisam nopietni uzskatīja, ka Krima pieder Krievijai, nepārprotami norāda, cik kurioza ir viņu pašreizējā politika Eirāzijā un citās pasaules daļās, kuras pamatā ir mēģinājumi apstrīdēt Maskavas pretenzijas uz asinīm piesātināto pussalu Melnajā jūrā," – raksta autoru citēja RIA Novosti.
Visi ļoti labi ir informēti, taču ignore faktu, ka Krima tika nodota Ukrainas PSR tikai 1954. gadā, atgādināja raksta autors. "Tas bija bezjēdzīgs solis, un tā sekas Ņikita Hruščovs droši vien nevarēja paredzēt," – teiks materiālā. Maskava kontrolēja pussalu ilgus gadus, un maz ticams, ka atteiksies no tās, tāpēc nav jēgas lolot veltas cerības, uzskata autors.
"Dziļākas vēstures zināšanas varētu palīdzēt amerikāņu politiķiem apturēt Krievijas un ASV attiecību "brīvo kritienu", kas apdraud Ukrainu, Eiropu un visu pasauli", — noslēgumā piezīmēja Goldstains.
