RĪGA, 3. janvāris — Sputnik. Taču galvenais, par ko noraizējusies Francija, tā ir situācijas iespējamība, kurā "eksteritoriālo sankciju" ieviešanas gadījumā pret Krieviju ASV varētu kļūt par "pasaules tirdzniecības žandarmu", vēsta Sputnik Igaunija ar atsauci uz InoTV, The Wall Street Journal un Francijas ekonomikas un finanšu ministra Bruno Lemēra vārdiem.
Un šī iemesla dēļ Francija zaudē interesi par transatlantisko tirdzniecību. Ministra paziņojums parāda, ka Eiropas lielvalstis grasās pārskatīt savus tradicionālos tirdzniecības sakarus ar anglosakšu partneriem.
"Mēs grasāmies paiet malā no pasaules, kur dominējošo lomu spēlē tikai un vienīgi transatlantiskās attiecības, un sākt pieturēties pie sabalansētākas pieejas," paziņoja Lemērs. Pēc viņa sacītā, Francija grasās izveidot tirdzniecības "maģistrāli", kura ies no Eiropas uz Pekinu caur Maskavu.
Pats Francijas prezidents Emanuels Makrons grasās ķerties pie šī projekta savas pirmās vizītes laikā Ķīnā, kura notiks janvārī, kā arī Starptautiskajā finanšu kongresā Sanktpēterburgā maijā.
Neskatoties uz to, The Wall Street Journal pastāv bažas, ka Parīzei tik viegli izdosies aizstāt ASV un Lielbritāniju ar austrumu partneriem. 2016. gadā Francijas tirdzniecības apgrozījums ar ASV un Lielbritāniju sastādīja 119,5 miljardus eiro, kamēr ar Ķīnu un Krieviju vien 79,1 miljardu eiro.
Makrona valdības lēmumu "paplašināt tirdzniecības horizontus" lielā mērā izraisīja augošā plaisa starp Eiropu un Vašingtonu. "ASV ir tuvs sabiedrotais un galvenais Eiropas tirdzniecības partneris, taču mēs redzam acīmredzamas grūtības," uzsvēra Lemērs.
Ierodoties Maskavā, atzīmē izdevums, Lemērs strādāja pie ekonomisko sakaru atdzīvināšanas ar Krieviju, kuras nopietni cietušas no ES ieviestajām sankcijām pēc "Krimas aneksijas".
Pārrunās puses piekrita sākt tehnisku sadarbību starp valdības ekspertiem un dažām franču kompānijām, kuras nodarbojas ar atjaunojamiem enerģijas avotiem.
Pēc Lemēra sacītā, Krievijai un Francijai ir jāstiprina ekonomiskā sadarbība un jāstrādā pie tā, lai sankcijas tiktu atceltas.
"Nosacījumi sankciju mazināšanai vai atcelšanai vēl nav nobrieduši, taču es ceru, ļoti ceru, ka situācija mainīsies," beigās pateica franču ministrs.
Francijas ministra paziņojums šodienas kontekstā ir pat vēl nozīmīgāks un visu mainošs, jo iepriekš tika ziņots, ka 2017. gada decembra sākumā ES valstis pagarināja sankcijas pret Krieviju, balstoties uz "Minskas līgumu neievērošanu".
Sākotnēji sankcijas 2014. gadā ieviesa ASV, pamatojoties uz Krimas pievienošanu un situāciju Ukrainā, pēc tam šīs sankcijas tika vairākkārt paplašinātas.
