Viedoklis

Zvaigžņu domas ir jāuzklausa. Taču tas vēl nav noteikti

© фото из личного архиваНиколай Цискаридзе
Николай Цискаридзе - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Kad satiec cilvēku un uzzini viņa dzimšanas dienu, zodiaka zīmi, uzreiz kļūst skaidrs, ko var gaidīt.

Horoskopam un astroloģijai es ticu, atzīstas Sputnik Gruzija komentētājs Nikolajs Ciskaridze. Kad es biju mazs, un man bija kādi seši vai septiņi gadi, mani visu laiku veda atpūsties uz Abastumani. Un kādā no kalnu pārejām, liekas, starp Hašuri un Boržomi vai mazliet tālāk, mēs apstājāmies. Tur pārdeva krūzes un amatniecības izstrādājumus no māla. Kāda sieviete pārdeva uz fotopapīra uzdrukātas grāmatiņas.

Man vienmēr bija kabatas nauda. Un es nopirku sev dažas grāmatas — "Austrumu horoskops" un "Rietumu horoskops". Toreiz man ļoti iepatikās šīs mazās pašdarinātās grāmatiņas. Sāku tās lasīt. Viss sakrita. Sakrita ar manu raksturu, ar mammas raksturu.

Labi atceros, mēs ar mammu sēdējām blakus pirmajās sēdvietās autobusā, un es viņai lasīju. Mēs daudz smējāmies, tādēļ ka tur viss bija aprakstīts precīzi. Kopš tās reizes es nopietni izturos pret horoskopu.

Astroloģija ir ļoti nopietna zinātne. Labāk būtu tajā ieklausīties. Tā nav norāde uz rīcību, bet gan mēģinājums pateikt mums priekšā. Tur ir daudz nianšu, kas ir jāņem vērā.

Man ir draudzene, kura daudzus gadus nodarbojas ar astroloģiju. Es viņu ļoti mīlu un cienu. Esmu daudzas reizes pārliecinājies, ka pret to jāizturas nopietni.

Показ произведений искусства аукционного дома Christie's - Sputnik Latvija
2018. gads: ko pareģojis Nostradams

Kad satiec cilvēku un uzzini viņa dzimšanas dienu, zodiaka zīmi, uzreiz kļūst skaidrs, ko var sagaidīt. Ja esi mazliet pazīstams ar horoskopu, to ir diezgan viegli izdarīt.

Kas attiecas uz zīlēšanu, tad mana mamma lieliski zīlēja ar kārtīm un kafijas biezumiem. Viņa man teica, ka eksāmenā es saņemšu divdesmito biļeti, un es patiešām izvilku divdesmito. Pats interesantākais, ka viņa man lika iemācīties visu un pirms iziešanas no mājām teica, kuru biļeti es izvilkšu. Es visu laiku staigāju, lūdzos, lai viņa man pasaka: "Nu pasaki man, nu pasaki!" Taču viņa nekad neteica. Un tikai pašā pēdējā brīdī, kad es gāju uz skolu, lai kārtotu eksāmenu, viņa atklāja noslēpumu.

Visi apkārt jokoja, teica, nu jā, pareģotāja, taču pēc tam, kad notika kaut kas nopietns, skrēja pie viņas ar lūgumu pazīlēt.

Tādēļ viss ir pareizi un labi, taču viss ir atkarīgs no paša cilvēka izvēles. Tā ir tikai priekšā teikšana… Uz Dievu ceri, taču dari pats!

Ziņu lente
0