The Guardian žurnālists Šons Volkers (Shaun Walker) spriež par gaidāmiem notikumiem Krievijā. Raksta pilns tulkojums publicēts portālā InoSMI.
Pat ja vēlēšanu rezultāti gandrīz neizraisa šaubas, tas, kā Putins uzvarēs vēlēšanās, ietekmēs notikumu attīstību nākamgad. Ņemot vērā reālas opozīcijas kandidātu trūkumu, viņam ir nodrošināta uzvara vēlēšanās, taču politiskās apātijas palielināšanās dēļ, Kremli satrauc vēlēšanu apmeklējums, un zems rādītājs varētu kļūt par trauksmes signālu.
Vienīgajam opozīcijas politiķim, kurš īsteno priekšvēlēšanu kampaņu, Aleksejam Navaļnijam, aizliegts piedalīties vēlēšanās, un Kremlis darīs visu, lai opozicionārs "neaptumšotu" uzvaru ar aicinājumiem boikotēt balsojumu un nacionālajām protesta akcijām.
Navaļnijs aktivizējis jaunu atbalstītāju paaudzi, un būs jāpieņem lēmums par to, cik skarbi soļi jāsper, ja viņš tiešām izvedīs cilvēkus ielās.
Pagājušo reizi, kad Putins atgriezās Kremlī 2012. gadā, šīs notikums izraisīja protesta akcijas Maskavā un citās pilsētās. Rezultātā parādijās konservatīvāka un agresīvāka nacionālistiskā retorika, vērsta uz Krievijas iedzīvotāju vairākuma konsolidāciju pret liberāļu mazākumu.
Pēc šā vēlēšanu cikla Putins meklēs jaunas iespējas atjaunot savu varu Krievijā un saglabāt savu popularitāti augstā līmenī. Un tas var atkal varētu novest pie nacionālistiskas retorikas pastiprināšanas. Turklāt, iespējama represijas pasākumu pastiprināšanās pret korumpētiem reģionāliem ierēdņiem — nevis tādēļ, ka pastāv reāla vēlme tikt galā ar korupciju, bet tādēļ, ka ir nepieciešams parādīt: Putins cenšas ierobežot savus padotos.
Lai gan Putins 18 gadus atrodas pie varas, daudzi krievi viņu joprojām uzskata par cilvēku, kurš cīnās pret sistēmu, nevis atbalsta to. Jaunajā laikmetā, kad resursi kļūst arvien trūcīgāki mēreno naftas cenu un Rietumu sankciju dēļ, varētu pastiprināties cīņa elites rindās.
Starptautiskā līmenī viss būs atkarīgs no notikumiem Vašingtonā. Gan Putins, gan Donalds Tramps, šķiet, ir gatavi sēsties pie sarunu galda un, iespējams, slēgt lielus darījumus, bet tāpēc, ka Vašingtonā uzskata Krieviju par politiski bīstamu un nevēlamu, maz ticams, ka Tramps varētu pavirzīt attiecības tālāk, nevis tikai paplikšķināt pa plecu. Ja tā saucamās sazvērestības izmeklēšanas laikā Roberts Millers turpinās atklāt sensacionālus faktus, Kremļa reputācija varētu vēl pasliktināties.
Eiropā visu valstu valdības joprojām baidīsies no Krievijas iejaukšanās, un varētu rasties sajūta, ka Putins pārspīlē, taču Kremlis arī turpmāk darbosies kā zibensnovedējs ar Rietumiem neapmierinātajām valstīm un to līderiem. Pastāv arī varbūtība, ka Putins kļūs par galveno saikni darījumos ar Irānu un Turciju par Sīrijas nākotni. Tādējādi viņš apies amerikāņus un nodrošinās nopietnu uzvaru Maskavai, ņemot vērā tās militāro iejaukšanās valsts lietās, pateicoties kam bija glābts prezidents Bašars al Asads.
Nākamā gada vasarā mēneša laikā visas pasaules uzmanība būs pievērsta Krievijai, jo tā uzņem Pasaules čempionātu futbolā. Pirms 2014. gada Olimpiskajām ziemas spēlēm Sočos Krievijā parādījās cerība, ka, pateicoties panākumiem, starptautiskā kopiena atkal cienīs to, kā pasaules dižvalsti. Šoreiz nevienam tādu cerību nav.
Tomēr tā ir nopietna iniciatīva, ka Krievija izdarīja likmi uz pasaules čempionātu futbolā. Lai arī Krievijas izlase diezin vai gūs panākumus, spriežot pēc tās nesenajiem rezultātiem, Krievijas panākumi no organizācijas, loģistikas un drošības jautājumu viedokļa čempionāta laikā ievērojami palielinās Krievijas prestižu. It īpaši pēc lielā dopinga skandāla, kas krietni sabojāja iespaidu no Krievijas sporta sasniegumiem Olimpiskajās spēlēs.
