RĪGA, 29. decembris — Sputnik. Sakarā ar rudens plūdiem mežsaimniecībās visā Latvijā izsludināta katastrofiska situācija, ziņo Baltic Course.
Lūgumu izsludināt ārkārtas stāvokli mežos izteikusi Latvijas Mežizstrādātāju savienība un Latvijas Meža īpašnieku biedrība.
Latvijas Mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis paziņoja, ka slikto laikapstākļu dēļ apgrūtināta mežistrāde un koksnes izvešana no meža, īpaši rajonos ar zemesceļiem, tāpēc mežizstrādes uzņēmumi nevar savlaicīgi dzēst līzinga un kredīta maksājumus.
Pēc Krīzes vadības padomes sēdes zemkopības ministrs Jānis Dūklavs informēja, ka plūdu dēļ situācija mežos līdzinās stāvoklim lauksaimniecībā, tāpēc vakar padome pieņēma tādu pašu lēmumu kā lauksaimniecības jomā — neizsludināt ārkārtas stāvokli, bet atzīt situāciju par katastrofisku.
Dūklavs norādīja, ka tas nepieciešams, lai mežizstrādes uzņēmumi neciestu saistību neizpildes rezultātā, piemēram, gadījumā, ja plūdu dēļ nav iespējams noslēgt ES finansētu projektu vai pildīd saistības kredītuzņēmumu priekšā.
Katastrofa, taču ne krīze
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss sarunā ar portālu smartlatvia.lv apstiprināja, ka mežistrādātāji patiešām saskārušies ar grūtībām — izmirkušajos mežos iestieg tehnika, koksnes izvešana rit daudz lēnāk nekā normālos apstākļos.
Ilgstošās mežcirtēju grūtības ietekmē arī nākamo ķēdītes posmu — kokapstrādes uzņēmumus.
Speciālists paskaidroja, ka vasarā uzņēmumi vidēji veidojuši koksnes rezervi divas nedēļas ilgam darbam, novembrī tā samazinājusies līdz nedēļai, un tagad ir tuva izsīkumam. Daudzi jau aptur ražošanu, kas, par laimi, sakrīt ar Ziemassvētku brīvdienām.
Vietējās koksnes deficīta rezultātā tās cenas ir strauji kāpušas — Klauss norādīja, ka izejvielu imports no Norvēģijas patlaban izrādījies pat lētāks nekā to iegāde Rīgas mežu izsolē.
Taču, pēc Klausa domām, pašreizējo situāciju nav iespējams nosaukt par īstu krīzi — tā nebūt nelīdzinās tam, ar ko uzņēmumi saskārās 2008. gadā, kad koksnes cenu straujā krituma dēļ privātie mežu īpašnieki (kam pieder aptuveni puse meža platību Latvijā) faktiski pārstāja piegādāt apaļkokus, un pārstrādātājus glāba vien īslaicīga kvotu palielināšana izcirtumam valsts mežos.
