RĪGA, 29. decembris — Sputnik. Valsts uzņēmuma Latvenergo meitasuzņēmums AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ir izpircis divas gāzes glabāšanas un maģistrālā transporta uzņēmuma "Conexus Baltic Grid" paketes, kas piederēja "Itera Latvija" un "Uniper Ruhrgas International GmbH" (Uniper). Tagad Latvijai pieder 34,36% Conexus Baltic Grid akciju, vēl 34,1% uzņēmums plāno izpirkt no "Gazprom". Kāpēc valdība faktiski nacionalizē gāzes biznesu, analizē publicists Juris Paiders rakstā, ko publicējusi nra.lv.
"Spriežot pēc svaigākajiem valdības lēmumiem, koalīcija ir nopietni nolēmusi sagaidīt valsts simtgadi, atjaunojot Latvijas sociālistisko republiku. Jo kā gan lai citādi izskaidro valdības lēmumus sākt gāzes biznesa nacionalizāciju?" — raksta Paiders.
Pēc viņa domām, tādas vērienīgas nacionalizācijas sākums ir vēsturisks pavērsiens Latvijas ekonomikas vēsturē. Laiks, kad Latvijas ideoloģija noteica: privātais vienmēr strādā efektīvāk, ir beidzies.
"Tagad koalīcijas apstiprināti administratori nodarbosies ar gāzes biznesu. Nākamais loģiskais solis pēc tik vērienīgas nacionalizācijas uzsākšanas ir visu koalīcijas partiju pieteikšanās uzņemšanai Eiropas Sociālistiskajā internacionālē," — raksta Paiders.
Tamlīdzīgi ir slēdzieni, vērtējot minēto nacionalizāciju tīri formāli, atzīmē publicists. Taču, pēc viņa vārdiem, Latvijā var izteikt svarīgus argumentus enerģētikas nacionalizācijas labā. Tēze "privātais vienmēr strādā efektīvāk" nav attiecināma uz Latvijas elektrības ražošanu. Latvijas enerģētikā privātais bizness ir vairākkārt neefektīvāks nekā valsts uzņēmumi. Latvijas privātais sektors elektroenerģijas ražošanā ir viens no visneefektīvākajiem Eiropas Savienībā, tas ražo elektrību par cenām, kas vairākas reizes pārsniedz Ziemeļeiropas elektrības biržas cenu.
Valsts enerģētika ražo elektrību daudz lētāk un strādā ar peļņu, atzīmē Paiders.
"Savukārt Latvijā privātā enerģētika apslauc visus uzņēmējus un mājsaimniecības, izspiežot no mums dotācijas savam neefektīvajām biznesam. Privātā enerģētika elektrības ražošanā Latvijā ir parazīts, kas nogalina tautsaimniecības attīstību un iznīcina reālo ekonomiku," — uzsvēra publicists.
Iepriekš šī kritika uz gāzes enerģētiku nebija attiecināma. "Latvijas gāze" un ar to saistītie uzņēmumi strādāja saskaņā ar tirgus ekonomikas likumiem, taču negatīvie procesi Latvijas tautsaimniecībā nopietni ietekmējuši ar gāzes enerģētiku, teikts rakstā.
"Iedzīvotāju masveida aizbraukšana un rūpniecības agonija nozīmē, ka gāzes patēriņam ir izteikta tendence samazināties," — atgādina Paiders.
Kādreiz Inčukalna gāzes krātuvei bija stratēģiska nozīme ne tikai attiecībā uz Latviju. No Inčukalna gāzes krātuves piegādēm ziemā bija atkarīga ne tikai Latvija, bet arī Krievijas ziemeļrietumu apgabali (Pleskavas un Ļeņingradas). Tomēr, attīstot gāzes cauruļvadu sistēmu, Krievija ir īstenojusi vērienīgu savas ziemeļrietumu daļas gāzes infrastruktūras modernizāciju un tai Inčukalna gāzes krātuve vairs nav vajadzīga. Ja Inčukalna gāzes krātuve vairs netiks izmantota kaimiņvalstu ziemas krājumu uzglābšanai, tad tās izmaksas būs jāiekļauj Latvijas gāzes cenās, skaidro Paiders.
Adekvāts Inčukalna gāzes krātuves tarifs sagraus iecerētos gāzes spekulantu biznesa plānus, teikts rakstā.
"Atverot tirgu, gāzes spekulanti bija iecerējuši labi pelnīt. Vasarā, kad gāze lēta, to nopirktu un iepumpētu Inčukalnā, bet ziemā noorganizētu gāzes iztrūkumu, tad uzrautu gāzes cenas tā, lai iztukšotu vietējā biznesa un no valsts vēl neaizbēgušo iedzīvotāju makus," — raksta publicists.
Pēc viņa vārdiem, lai gāzes spekulantu plāni regulāri aptīrīt vietējos iedzīvotājus varētu īstenoties, ir vajadzīgs ļoti lēts pārvades un uzglabāšanas tarifs un noteikumi, kas nosaka, ka tirgotājiem nav nekādu pienākumu uzglabāt stratēģiskus krājumus.
"Tāpēc ir iespējams, ka Inčukalna gāzes krātuves nacionalizācijas patiesie mērķi ir saistīti ar to, lai pārvērstu Latviju par ērtu vieglas peļņas ieguves vietu dzimstošajam gāzes spekulantu klanam," — uzskata Paiders.
Viņš atzīmēja, ka informācija par darījuma apmēriem un citiem jautājumiem par enerģētiskā biznesa lobiju plāniem valdošajā koalīcijā netiek sniegta.
"Tāpēc būsim modri, lai līdztekus privāto parazītu apgrūtinātai elektrības sistēmai par līdzīgu parazitējošu biznesa midzeni netiktu pārvērsta arī gāzes enerģētika," — secina publicists.
Kompānija Conexus Baltic Grid tika nodibināta 2016. gada nogalē, nododot tai Latvijas Gāzes (LG) gāzes sadales sistēmas aktīvus. Saskaņā ar 2016. gadā pieņemtajiem Enerģētikas likuma grozījumiem, vertikāli integrētais gāzes uzņēmums LG bija jāsadala funkcionāli saistītās, taču pēc īpašumtiesībām sadalītās daļās. Conexus Baltic Grid ir vērtīgākā Latvijas Gāzes daļa. Kompānijas ziņā ir maģistrālo gāzesvadu tīkls un pazemes gāzes glabātava Inčukalnā.
Enerģētikas likums nosaka, ka līdz 2018. gada sākumam Conexus Baltic Grid ir jāpārdod, lai tās akcionāri nebūtu saistīti ar LG īpašniekiem. Šī prasība neattiecas uz finanšu investoru Marguerite Fund, kam pieder 29,06% akciju. Šajā fondā ir sešas vadošās Eiropas finanšu organizācijas: Caisse des Depots et Consignations, Cassa Depositi e Prestiti, Eiropas Investīciju banka, Instituto de Credito Oficial, KfW un PKO Bank Polski ar Eiropas komisijas atbalstu. Fonds iegulda līdzekļus infrastruktūras objektu attīstībā visās ES dalībvalstīs.
Tātad patlaban savas akcijas Conexus Baltic Grid nav pārdevis tikai Krievijas koncerns.
