RĪGA, 25. decembris – Sputnik. Lielākajā Latvijas pilsētu daļā atkal ir balti Ziemassvētki. Pēdējās desmitgadēs ar to jau nevienu neizbrīnīsi. Ziemassvētku vakarā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs publicēja savā mājaslapā Ziemassvētku "sniegoto" statistiku.
Saskaņā ar centra informāciju pēdējo desmit gadu laikā četri Ziemassvētki visā Latvijas teritorijā pagāja bez sniega – 2006., 2013., 2015. un 2016. gadā.
Visbiežāk sniegu nesagaidīja Baltijas jūras piekrastē: kopš 1981. gada Pāvilostā katrus otros Ziemassvētkus sagaidīja baltus. Savukārt Alūksnē un Vidzemes augstienē tikai 11% gadījumu Ziemassvētkos nebija sniega.
Krīt sniegs
Runājot par baltiem Ziemassvētkiem, parasti iedomājas ne jau vienkāršu plānu sniega kārtu, bet gan biezu klajumu ar kupenām. Tādēļ Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra par "baltiem" izskata Ziemassvētkus, ja sniega kārta pārsniedza 5 cm.
Kopš 1981. gada visbiežāk šādu sniega kārtu Ziemassvētkos varēja sastapt Alūksnes augstienē – divos no trim gadījumiem.
Retāk kupenas noklāja Baltijas jūras piekrasti, toties tur tika uzstādīts sniega kārtas biezuma rekords – 1981. gada 25. decembrī Vendzavās sniega kārta sasniedza 51 cm.
Visbaltākie Ziemassvētki bija 2010. gadā, kad vidējās sniega kārtas biezums Latvijas teritorijā bija 30,6 cm, savukārt Rucavā par 47 cm.
Vissiltākā Ziemassvētku diena bija pērn, kad 26. decembrī Kolkā gaisa temperatūra sasniedza +10,3 grādus. Savukārt visaukstāk bija 1996. gadā Zosēnos, kad termometra stabiņš nolaidās līdz —31,5 grādiem.
