RĪGA, 23. decembris — Sputnik. ASV nacionālās drošības jaunā stratēģija, kurā solīta aktīva pretdarbība Krievijai no spēka pozīcijas, varētu kļūt par labu ziņu Latvijai, ja ne viena darvas karote – par to stratēģiju kādam nāksies samaksāt. Pēdējā laikā ASV ir raksturīgi pārlikt izdevumus uz aizsargājamo pleciem, raksta avīze Diena, kuras materiālu pārpublicējis portāls InoSMI.
18. decembrī ASV publiskoja jauno nacionālās drošības stratēģiju. Krievijas un Ķīnas ģeopolitiskās ietekmes pastiprināšanās tajā nodēvēta par lielāko apdraudējumu. Dokumentā Ķīna un Krievija raksturotas kā "revizionistiskas lielvaras", kas vēlas radīt pasauli, kaitējot amerikāņu vērtībām, interesēm, ietekmei un labklājībai.
Konkurentu otrajā līgā iekļauta Irāna, Ziemeļkoreja un islāmiskais terorisms. Visiem iepriekšminētajiem solīta aktīva pretdarbība un saruna "no spēka pozīcijām". Pie tam pat pārliecinātākie rietumu globālisma piekritēji jau sen nenoliedz, ka tā saucamais Pax Americana, jeb vienpolārā pasaules kārtība ASV virsvadībā ir beidzis pastāvēt, līdz galam neizveidojies, atzīmē izdevums. Jaunu ģeopolitisko spēka centru parādīšanās (vai atgriešanās – atkarībā no traktējuma) dēļ globālā pasaules kārtība īsā laikā ir kļuvusi daudzpolāra de facto.
Tamlīdzīgā situācijā ASV izvēles iespējas ir ierobežotas: brīvprātīgi pieņemt viena globālā spēka centra statusu, atkāpties, lai sakopotu spēkus un sagatavotos jaunam potenciālās uzvaras gājienam, vai iet va bank, riskējot pat ar kodolkara draudiem, prognozē avīze.
Lai arī Tramps sākotnēji ieteica otro variantu un paralēli cerēja iedzīt ķīli Krievijas un Ķīnas draudzīgajās attiecībās, ASV prezidenta stratēģija un nesenie ieteikumi nepārprotami liecina, ka pārsvaru guvuši stingrā kursa piekritēji. Vašingtonas cerības atjaunot pagājušā gadsimta pēdējā desmitgadē gūto varenību ir iluzoras, tomēr ASV darīs visu iespējamo, lai neatdotu ne pēdu no pašreizējiem ģeopolitiskajiem iekarojumiem un izdevīgā brīdī tos paplašinātu. "Tā, protams, ir laba ziņa Latvijai un vispār Austrumeiropai, gan ar piebildi, ka kādam par šo stratēģiju nāksies arī maksāt, bet ASV pēdējā laikā piemīt īpašība pāradresēt izdevumus aizstāvamajiem", — raksta Diena.
Jāpiebilst, ka Tramps ne vienu reizi vien ir kritizējis sabiedrotos NATO, norādot, ka tie neapmaksā alianses izdevumus vienlīdzīgi ar ASV. "Mēs maksājam pārāk daudz, un visi mūs krāpj. Divdesmit astoņas valstis mūs krāpj," – uzsvēra republikānis.
2017. gada maijā NATO samitā Briselē ASV spiediena rezultātā alianses dalībvalstis apņēmās sastādīt ikgadējos nacionālos plānus, kuri liecinās, kā valstis plāno palielināt aizsardzībai atvēlamos līdzekļus.
Pats Tramps ir gandarīts par saviem izteikumiem NATO kontekstā. Pēc viņa vārdiem, apmierināta ir arī alianse.
