RĪGA, 22. decembris — Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Jaunā gada priekšvakarā lūdzām Krievijas Valsts domes NVS, Eirācijas integrācijas lietu un sakaru ar tautiešiem komitejas priekšsēdētāja vietnieku Konstantinu Zatuļinu norādīt galvenās tendences, kas vērojamas pēcpadomju telpā, un pamēģināt ieskatīties nākotnē.
Situāciju Baltijas valstīs Zatuļins komentēja visai skarbi — viņš atzīmēja, ka šo valstu iekšpolitiskais kurss aizvien vairāk sliecas nacionālisma virzienā.
"Patlaban svarīgs aspekts ir skolu reforma Latvijā. Mēs jau esam ieplānojuši, ka Valsts domē janvārī šo jautājumu apspriedīsim. Lieta tāda, ka pie mums vēršas tautieši, no mums gaida atbalstu, vispirms — morālu. Šo valstu iekšpolitiskais kurss saglabājas, tas ir odiozs un nav vērsts uz pretrunu mazināšanu daudznacionālo iedzīvotāju starpā, tā pamatā joprojām ir Latvija — latviešiem, Igaunija — igauņiem. Nevis visiem cilvēkiem, kuri dzīvo šajās valstīs," — uzskata politiķis.
Taču par galveno pārpratumu reģionā Zatuļins nosauca Lietuvu, kura nez kāpēc nolēmusi "kļūt par Baltijas valstu čempioni Krievijai naidīgos izteikumos un akcijās". Politiķis ir pārliecināts, ka tam nav nekāda pamata.
"Visādas tarkšķīgas akcijas no Lietuvas valdības puses, tostarp Molotova un Ribentropa akta kārtējo nosodīšanu var skaidrot tikai ir tuvredzību, jo galu galā tieši šim līgumam viņi var pateikties, jo atguva Viļņas pilsētu. Ja lietuvieši tā pieprasa, lai mēs nosodītu visu, kas noticis ar Padomju Savienību, loģiski, viņiem vajadzētu atdot Viļņu Polijai, pārvākties uz Kauņu un priecāties par savu principialitāti," — atzīmēja politiķis.
Zatuļins piezīmēja, ka Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ir pārspējusi visus savus kolēģus — Baltijas republiku prezidentus — savā vēlmē kļūt slavenai cīnītājai pret Krievijas ietekmi. Taču, pēc deputāta domām, tā notiek vienmēr, ja kāds vakarējais ateists šodien nosprauž mērķi — kļūt svētākam par Romas pāvestu.
Apkopojot teikto, Konstantins Zatuļins uzsvēra: "Mēs saprotam, ka esam iesaistīti asā konkurencē ar Rietumiem par ietekmi, par iespējām. Mēs cīnāmies nevis par pastāvēšanu, bet gan par savas lielās valsts patstāvību, kas pieradusi visu izlemt pati. Mēģinājumi salauzt Krieviju vēl joprojām ir dienas kārtībā. Protams, šī salaušana personificēta Vladimira Putina figūrā, kas vēlreiz mani pārliecina par to, ka 2018. gada 18. martā mēs, protams, nobalsosim par Putinu, jo citāda izvēle nozīmētu, ka Krievija atsakās pati no sevis."