RĪGA, 19. decembris – Sputnik. Latvijas prezidents Raimonds Vējonis apžēloja Ilmāru Poikānu, plašāk pazīstamu kā hakeri Neo, tika ziņots valsts vadītāja mājaslapā.
Poikānu notiesāja par neatļautu komercnoslēpumu saturošu datu iegūšanu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskas deklarēšanas sistēmas. Augstākā tiesa 27. oktobrī atstāja spēkā Rīgas Apgabaltiesas lēmumu, kurš atceļ attaisnojošo spriedumu par apsūdzību neatļautā komercnoslēpumu saturošu datu iegūšanā.
"Lai gan Ilmārs Poikāns ar savu rīcību ir pārkāpis likumu, sabiedrības ieguvums no Ilmāra Poikāna rīcības ir bijis ievērojami lielāks nekā viņa nodarījuma sekas. Tas ir sekmējis atklātību un caurspīdīgumu valsts pārvaldē, kā arī pievērsis uzmanību valsts informācijas sistēmu drošībai," — citē Vējoņa vārdus kanceleja.
Pamatojoties uz Latvijas Konstitūcijas 45. pantu un Likuma par apžēlošanu 4. pantu, prezidents nolēma pilnībā atbrīvot Poikānu no pamatsoda izciešanas un atcelt viņa sodāmību.
Kā attīstījās "Poikāna lieta"
Latvijas Universitātes darbinieks Ilmārs Poikāns ieguva plašu slavenību 2010. gadā, kad kāds Ceturtās Atmodas Tautas armijas (4ATA) grupējums sāka publicēt internetā informāciju par ierēdņu, valsts un pašvaldību, uzņēmumu un banku darbinieku algām. Vadīja, precīzāk sakot, izdomāja 4ATA kāds hakeris, kurš sevi nosauca par Neo, un, kurš atklāja nesakritības elektroniskajā nodokļu sistēmā EDS, kuras ļāva ielādēt tās datus.
Twitter vietnē viņš publicēja datus par Valsts policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Rīgas siltums, Parex bankas, Rīgas un Ventspils ostu, Rīgas, Jūrmalas, Daugavpils, Rēzeknes, Ventspils, Liepājas un Jelgavas pašvaldības darbinieku algām. Tas viss notika ekonomiskās krīzes plosīšanās laikā, un ziņas par to, cik patiesībā saņem ierēdņi, sabiedrībā izraisīja dzīvu interesi. 2010. gada maijā hakeri Neo aizturēja Valsts policija. Izrādījās, ka tas ir mākslīgā intelekta pētnieks Ilmārs Poikāns, kurš netīšām atklāja "plaisu" EDS aizsardzības sistēmā.
2010. gadā Poikānu tiesāja (viņa aizstāvis bija bijušais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs) un attaisnoja, pēc tam Valsts policija atjaunoja lietu, un 2015. gadā Apgabaltiesa atzina "hakeri Neo" par vainīgu, piespriežot viņam 100 stundas piespiedu darbā.
2016. gada septembrī Augstākās tiesas Krimināllietu departaments atcēla Poikāna lietas spriedumu par Krimināllikuma 200. panta 2. daļu – par nelikumīgu ekonomisko un citu datu iegūšanu. Otrā sprieduma daļa, attaisnošana pēc Krimināllikuma 145. panta 1. daļas – par nelikumīgām darbībām ar fizisko personu datiem, — palika spēkā. Pēc jaunas lietas izskatīšanas janvārī Poikānam piesprieda 60 stundas piespiedu darbā.
2017. gada novembrī Poikāns nosūtīja Vējonim apžēlošanas lūgumu, pamatojot to ar to, ka viņa sodīšana kriminālā likuma ceļā varētu radīt bīstamu precedentu un negatīvi ietekmēt Latvijas tēlu, kā tiesiska un demokrātiska valsts gan valsts iedzīvotāju acīs, gan starptautiskajā sabiedrībā.
