RĪGA, 18. decembris — Sputnik. Latvijas Aizsardzības ministrija apstiprināja nacionālās drošības likuma grozījumus, vēsta mixnews.lv.
Grozījumos ierakstīts, kādus pasākumus ir jāveic Latvijas pilsoņiem kara vai bruņota konflikta gadījumā.
Saskaņā ar jauno likuma pantu, kara vai iebrukuma gadījumā valsts aizsardzības sistēmas darbs balstās uz vispārējās aizsardzības principiem.
Katram Latvijas pilsonim ir pienākums pretoties agresoram ar visiem pieejamiem līdzekļiem, jāsniedz nepieciešamais atbalsts Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, valsts pārvaldes iestādēm un instancēm, NATO VAI ES bruņotajiem spēkiem un to apakšvienībām.
Tāpat katra latvieša pienākumos ietilpst mobilizācijas prasību un atbildīgo iestāžu uzdevumu izpildīšana, kā arī piedalīšanās pilsoniskajā pretošanās kustībā. Turklāt Latvijas pilsoņiem ir jāatsakās no sadarbības ar agresora nelikumīgajām varas iestādēm un bruņotajām apakšvienībām un no dalības nelikumīgās vēlēšanās un referendumos.
Pilsoņiem ir tiesības atbalstīt pretošanās kustību un tās dalībniekus, visos pieejamos veidos pretoties agresora nelikumīgām varas iestādēm un bruņotajām vienībām, nodarboties ar sabotāžu un kaitēšanu ar nolūku radīt zaudējumus agresoram.
Tāpat pilsoņiem ir tiesības bruņotai pretošanās uzsākšanai, taču ir pienākums ievērot starptautiskā likuma normas.
Grozījumi tiks izskatīti valdībā un Saeimā.
Iepriekš Aizsardzības ministrija publicēja ārkārtas gadījumu vai kara stāvokļa plānu, saskaņā ar kuru mobilizācijas pasākumos iesaistās NBS, valsts pilsoņu aizsardzības sistēma un tautsaimniecība. Mobilizācijas resursu kārtā var tikt izmantotas gan valsts iespējas, gan juridisko un fizisko personu materiālie un finanšu resursi.
