RĪGA, 17. decembris — Sputnik. Saskaņā ar pētījumu rezultātiem, lielākā daļa latviešu, kuri devušies strādāt uz ārzemēm, regulāri pārskaita nemazas summas saviem dzimtenē palikušajiem radiniekiem, vēsta Mixnews.lv.
Vidēji latviešu viesstrādnieki ikmēnesi pārskaita radiniekiem apmēram 50 miljonus eiro — tā ir nemaza summa, kura ir būtisks ienākumu avots ģimenēm, kā arī Latvijas ekonomikai kopumā. Cilvēku materiālais stāvoklis uzlabojas, un līdz ar to valsts budžets mazāk tērē naudas pabalstiem un palīdzībai trūcīgiem.
Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, pērnajā gadā vien no pārrobežas tika pārskaitīti apmēram 615 miljoni eiro. Turklāt, saskaņā ar statistiku, 370 tūkstoši ārzemēs dzīvojošie latvieši ik gadu pārskaita uz Latviju apmēram pusmiljardu eiro, jeb 5% no Latvijas IKP — tikpat, cik valdība tērē aizsardzībai un veselības aprūpei kopā ņemot.
Valsts ieņēmumu dienests neņem ienākumu nodokli no šiem pārvedumiem, taču tikai tajā gadījumā, ja nauda nonāk cilvēka kontā, kurš ir sūtītāja radinieks līdz trešajai radniecības pakāpei — tie var būt vīrs, sieva, bērni, vecāki, vectēvi, vecmammas, mazbērni, māsas, brāļi vai dzimtie māsas vai brāļa bērni.
Taču bieži daudzi pāri nereģistrē oficiāli savas attiecības un saskaņā ar likumu netiek uzskatīti par radiniekiem. Te arī rodas problēma, jo ienākumu nodoklis šādā gadījumā tiek ņemts no pārskaitījumiem, kuri pārsniedz 1 425 eiro gadā. Ja pēc likuma cilvēki nav radinieki, tad no pārvedumiem, kuri pārsniedz šo summu, viņiem nāksies samaksāt Valsts kasē 23% nodokli.
Pret šādu lietu kārtību jau iestājusies Eiropas Latviešu apvienība, kuras pārstāvji uzskata, ka uzstādītais limits ir pārāk zems, jo 1 425 eiro gadā — tas ir mazāk nekā 120 eiro mēnesī, kas ir ievērojami zemāk par iztikas minimumu.
2017. gada janvārī portālā Manabalss.lv pat tika atvērta parakstu vākšana, lai pasargātu iespējas atbalstīt tuviniekus Latvijā no ārzemēm bez dubultā nodokļu sloga, taču pagaidām petīcija savākusi vien mazliet vairāk par 3 400 balsīm.
